Rīga
Rīga:
+11.7°C Mākoņains, brīžiem skaidrosies.
Vasaras sezonā lidostai “Rīga” jauni reisi: Ļvova, Štutgarte, Dublina, Kosa, Menorka (AirBaltic), Prāga (Ryanair). Veiksmīgu lidojumu!

Drukāt

RIX uzlabo būtiskos vides rādītājus

Lai gan apkalpoto pasažieru skaits lidostā “Rīga” pagājušajā gadā pieauga par teju 13% un apkalpoto kravu apjoms – par ceturtdaļu, lidostā ieviestā vides pārvaldības sistēma pērn ir ļāvusi uzlabot būtiskos vides rādītājus.

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU SAMAZINĀŠANA
Kā ilgtspējīgi domājošs uzņēmums lidosta rūpējas par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu lidostas kontrolētajos emisiju avotos un ir sertificējusies starptautiskās “Airport Carbon Accreditation” (ACA) programmas 1.līmenim. Lidostas uzdevums šajā līmenī ir noteikt galvenos siltumnīcefekta gāzu emisiju avotus, aplēst radīto izmešu daudzumu gadā un, balstoties uz šiem datiem, sagatavot lidostas ikgadējo “oglekļa pēdas” ziņojumu, ko izvērtē neatkarīgs auditors.

ENERGORESURSU PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANA
Lidostas izvirzītais mērķis energopārvaldības jomā 2017.gadā bija samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu zem 3,20 kWh uz vienu apkalpoto pasažieri un siltumenerģijas patēriņu zem 0,002 MWh uz vienu apkalpoto pasažieri, kā arī samazināt dīzeļdegvielas patēriņu gaisa kuģu apkalpošanas procesā.
Dati liecina, ka šos mērķus pērn ir izdevies sasniegt – elektroenerģijas patēriņš uz vienu pasažieri 2017.gadā bija 3,077 kWh, bet siltumenerģijas - 0.0016 MWh, neraugoties uz to, ka, paplašinot lidostas termināli un palielinoties pasažieru skaitam, kopējais lidostas elektroenerģijas patēriņš ir pieaudzis par 11%, bet siltumenerģijas - par 4,7%. Tāpat lidosta pērn ir iztērējusi par 9.6% mazāk dīzeļdegvielas nekā 2016.gadā, savukārt iztērētā benzīna apjoms samazinājies par 6%.
Pieaugot pasažieru skaitam, ir pieaudzis arī kopējais lidostā iegūtā ūdens daudzums, tomēr ūdens patēriņš uz vienu pasažieri ir samazinājies – 2016.gadā uz vienu pasažieri tika izlietoti 0.0112 m3 ūdens, savukārt 2017.gadā - 0.0084 m3.

TROKŠŅU PIESĀRŅOJUMA IEROBEŽOJUMS
Tā kā gaisa kuģu kustība lidostā rada trokšņu piesārņojumu, kas var ietekmēt apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, lidosta nodrošina nepārtrauktu trokšņa monitoringu, kura rezultāti ir pieejami lidostas mājas lapā. Lidojumu skaita pieaugums palielina trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem. Lai novērtētu vai izmantotie gaisa kuģi mazina ietekmes pieaugumu, lidosta ir izstrādājusi trokšņa indeksu. 2017.gada mērījumu dati liecina, ka trokšņa līmeņa pieaugums ir mazāks nekā aktivitātes pieaugums lidostā, kas nozīmē, ka aviokompāniju īstenotā gaisa kuģu flotes modernizācija rada pozitīvu ietekmi uz vides trokšņa rādītājiem.

VĒSTURISKAIS PIESĀRŅOJUMS UN VIDES PĒTĪJUMI
Vides un energopārvaldības programmas ietvaros lidosta īsteno arī pasākumu kopumu vides aizsardzības jomā, gan apkopjot un monitorējot vēsturiskā piesārņojuma vietas lidostas apkārtnē, gan arī īstenojot dažādus vides pētījumus. Pagājušajā gadā lidosta uzsāka jaunu vides monitoringa programmu, kuras ietvaros plānots uzskaitīt zosis un dzērves pavasara un rudens migrāciju periodā, kā arī svīrveidīgos un bezdelīgveidīgos putnus. Putnu monitoringa ietvaros tiks veikts arī Babītes ezera lielo ķīru koloniju monitorings. Šogad lidosta plāno uzsākt arī meža monitoringa programmu, kuras ietvaros piecus gadus tiks pētīta gaisa kuģu dzinēju radīto emisiju ietekme uz lidostas apkārtnes mežiem.

Lidostas vides pārvaldības sistēma ir ieviesta un tiek uzturēta atbilstoši starptautiskā standarta ISO 14001:2004 prasībām. Lidostā ir apzināti būtiskie vides aspekti: elektroenerģijas un siltumenerģijas izmantošana, ūdens resursu izmantošana, trokšņa emisijas, piesārņojošo vielu emisijas virszemes un sadzīves notekūdeņos, ķīmisko vielu noplūdes, kā arī sadzīves un bīstamo atkritumu rašanās un ugunsgrēka iespējamība. 

   

Turpinot lietot mājas lapu, jūs piekrītat sīkdatņu lietošanas noteikumiem. Privātuma politika