Oslo no neizskatīgas sērdienītes ir pārvērtusies par ceļotāju apbrīnotu skaistuli – pilsēta vilināt vilina ar savu rāmo skaistumu, atpūtas iespējām, mākslas un mūzikas dzīvi. Vienā nedēļas nogalē Oslo, protams, nevar iepazīt, bet iemīlēties šajā pilsētā var gan, lai atgrieztos atkal un atkal.
Kādreiz panīkušais Oslo ostas noliktavu un doku rajons Akerbrige mūsdienās ir pārvērties līdz nepazīšanai. Tagad te valda stikls, hroms, alumīnijs un neons. Spoguļstiklu fasādēs atspīd jaunākās arhitektūras līnijas, veikalu galerijas apvienotas ar omulīgiem krodziņiem un kafejnīcām, milzīgais iekšējais pagalms ir moderno akmens un betona skulptūru dārzs. Alus dārzi pārpildīti, pie daudzajām ēstuvēm mīņājas nelielas rindas, kamēr viesmīļi atrod brīvu galdiņu izslāpušajiem un izsalkušajiem tūristu bariem.
Ostas tuvumā ir noenkurojies Oslo stiklotais operas nams, kas līdzinās milzīgam aisbergam, 2008. gadā aprīlī tas vēra durvis pirmajiem skatītājiem, kļūdams par izaicinājumu smalkajai operas publikai – smokingos tērpti kungi un dāmas greznos vakartērpos bija spiesti līkumot cauri eļļainajiem dokiem un industriālajai ainavai. Blakus Operas Namam atrodas vēl viens ievērības cienīgs apskates objekts – Oslo publiskā bibliotēka, kur ikviens var brīvi piekļūt, tādēļ nepaejiet garām!
Lai "iečekotos" Oslo, noteikti būtu jāiegriežas kādā no slavenajām kafejnīcām. Vislabāk Grand Cafe. Tā izceļas ne vien ar Norvēģijā lielāko bufetes galdu, kas pazīstams ar zviedru galda nosaukumu, bet arī ar to, ka šo vietu jau kopš paša sākuma sevišķi iemīļojuši rakstnieki un mākslinieki, arī Henriks Ibsens. Ja paveiksies, savu kafiju iemalkosiet tieši blakus viņa galdiņam, kurš visu laiku stāv neaizņemts, un par šo īpašo vietu vēsti plāksnīte pie sienas.
Bogstadveien iela, kas pārpilna ar mākslas galerijām un veikaliem, aizved uz Frognera parku, slaveno tēlnieka Gustava Vīgelana (1869 – 1943) skulptūru dārzu, kura izveidei viņš veltījis 40 savas dzīves gadus. Šeit aizmirstas ikdiena, jo ikviena skulptūra ir apbrīnas vērta. Pastaigai cauri parkam jāveltī vismaz pāris stundu. Skulptūru parka apskate ir bezmaksas, jāmaksā tikai par ieeju Vīgelana muzejā.
Viena no slavenākajām apskates vietām Oslo ir gleznotāja Edvarda Munka (1863 —1944) muzejs. Munka atpazīstamākā glezna ir "Kliedziens" (The Scream). Muzeja apmeklējumu ieteicams ieplānot līdz ar tā atvēršanu, kad ir mazāk apmeklētāju, bet vasarā, rēķinoties ar lielo tūristu pieplūdumu, biļetes labāk iegādāties iepriekš interneta vietnē.
Kārļa Jūhana iela (Karl Johan Gate) 1853. gadā ieguvusi savu vārdu par godu Norvēģijas karalim. Tā savieno vilciena staciju ar Karalisko pili (Royal Palace). Mūsdienās Kārļa Jūhana iela ir īsta šopoholiķu paradīze, kur atrodas plašs dažādu veikalu klāsts.
Oslo rātsnams (Oslo rådhus), kas tika atvērts 1950. gadā, nu ir bez maksas pieejams ikvienam apmeklētājam. Masīvā tumši brūnu ķieģeļu ēka ar diviem stūrainiem torņiem būvēta par godu Oslo 900 gadu jubilejai 1948. gadā. Rātsnama greznums ir milzīgas freskas lielaja vestibila, kuras ataino visu Norvēģijas vēsturi, un šeit katru gadu notiek Nobela miera prēmijas pasniegšanas ceremonija.
No rātsnama ar kuģīti var aizbraukt uz Bigdejas pussalu, kur daudz kas vēstī par Norvēģijas jūrniecības vēsturi Vikingu kuģu muzejs, slavenais polārpetnieku kuģis Fram. Tūra Heijerdāla plosts Kon-Tiki, kurš aizpeldēja līdz Polinēzijai, un ne mazāk pa zīstamais Ra 11. Pussalā iekārtojies arī Tautas jeb Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kurš sniedz pilnīgu ieskatu, kā agrāk noritēja dzīve Norvēģijas kalnos un ielejās. Bigdeja ir iecienīta atpūtas vieta arī Oslo iedzīvotāju vidū šurp ar piknika groziņiem sestdienās un svētdienās dodas simtiem ģimeņu, lai baudītu vasaras sauli un glāsmainās ziemeļu gaismas pielietos vakarus.