Drošība ir valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” būtiskākais ilgtspējas aspekts. Lidojumu drošības garantēšana lidlaukā ir galvenā prioritāte. Savukārt pamatvērtība ir nodrošināt drošus lidojumus mūsu galvenajam klientam – pasažierim. Mēs nepārtraukti nodrošinām drošu darba vidi un efektīvu lidlauka ekspluatāciju mūsu darbiniekiem, nomniekiem un klientiem. Mēs esam pārliecināti, ka jebkurš nelaimes gadījums ir novēršams, tāpēc mūsu mērķis ir samazināt līdz minimumam ar lidostas darbību saistītos riskus un apdraudējumus lidojumu drošībai.

Lai varētu īstenot drošības politiku, mēs:

1. garantējam VAS “Starptautiskā lidosta "Rīga"” augstākās vadības atbalstu drošības kultūras ieviešanā, uzturēšanā un veicam nepieciešamos finansiālos ieguldījumus efektīvas un darboties spējīgas uzņēmuma drošības politikas īstenošanā;
2. ieviešam un uzturam darboties spējīgu Drošības pārvaldības sistēmu;
3. ievērojam starptautisko normatīvo dokumentu un valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” noteiktās prasības un rekomendācijas, kā arī sadarbojamies ar valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra” drošības standartu uzturēšanā;
4. nodrošinām atbilstību visām piemērojamām tiesību aktu prasībām, pildām visus piemērojamos standartus un izmantojam labākās prakses piemērus, veicot uzlabojumus, lai nodrošinātu atbilstību augstākajiem drošības standartiem;
5. nodrošinām drošu darba vidi visiem lidlaukā strādājošajiem darbiniekiem;
6. nodrošinām drošu perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu lidlaukā;
7. nodrošinām, ka lidlauka ekspluatāciju, tostarp perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu, kustības vadību, ārkārtas situāciju vadību un gaisa kuģu apkalpošanu veic tikai atbilstoši apmācīti darbinieki;
8. garantējam iespēju visiem lidlaukā nodarbinātajiem piedalīties drošības veidošanā un uzturēšanā, izvērtējot katra darbinieka ieteikumus;
9. nodrošinām visam VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kā arī citu lidlaukā darbojošos uzņēmumu, organizāciju un valsts institūciju personālam iespēju ziņot par drošības gadījumiem vai pārkāpumiem, ar nolūku noskaidrot negadījumu un pārkāpumu cēloņus un novērst to atkārtošanos, nevis, lai pārkāpuma veicēji vai ziņotāji tiktu sodīti;
10. ievērojam taisnīguma kultūras principus, strikti vēršoties pret visiem apzināti izdarītiem pārkāpumiem vai rupju nolaidību, nepiemērojot sodu par neapzināti izdarītām, bet godprātīgi ziņotām un atzītām kļūdām;
11. sistemātiski veicam risku izvērtēšanu VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un metodiski ieviešam risku samazināšanas pasākumus;
12. kontrolējam, lai viss VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kā arī citu lidlaukā darbojošos uzņēmumu, organizāciju un valsts institūciju personāls pārzina savus darba pienākumus un atbildību; regulāri veicam plānotus un neplānotus auditus visiem lidlauka ekspluatācijas un perona pārvaldības procesiem, ar mērķi konstatēt trūkumus un novērst tos pēc iespējas īsākā laikā.

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” departamentu direktori, nodaļu un struktūrvienību vadītāji, kā arī lidlaukā darbojošos uzņēmumu, organizāciju un valsts institūciju vadītāji ir tieši atbildīgi par sev pakļauto darbinieku apmācību un drošības uzturēšanu savas kompetences robežās.

Jebkurš process vai darbība lidlaukā ir cieši saistīta ar drošību, un tikai nepārtraukti ievērojot drošības prasības un pilnveidojot tās, mēs varam novērst incidentus un nelaimes gadījumus.

Drošības uzturēšana ir komandas darbs, kurā iesaistīts ikviens lidostas darbinieks.

Rīgas lidostas ilgtspējas politikas mērķis ir noteikt vienotu ilgtspējas pārvaldības pieeju, lai nodrošinātu:

1. publiskas personas kapitālsabiedrībām izvirzīto stratēģiskās attīstības prasību izpildi;
2. ilgtspējas aspektu integrāciju visos uzņēmuma procesos, ieskaitot uzņēmumam būtisku lēmumu pieņemšanā;
3. ilgtspējas informācijas atklāšanas prasību izpildi;
4. atklātības veicināšanu un ieinteresēto personu uzticēšanos.

Politikas darbības sfēra

Šī politika ir saistoša visiem Lidostas darbiniekiem, valdei un padomei.

Politikā lietotie termini un saīsinājumi

Darījumdarbības modelis – uzņēmējdarbības modelis Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartu izpratnē.

Dubultā būtiskuma novērtējums - Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” ilgtspējas aspektu novērtējums, piemērojot dubultā būtiskuma noteikšanas metodi saskaņā ar KOMISIJAS DELEĢĒTO REGULU (ES) 2023/2772 (2023. gada 31. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS 1: Vispārīgās prasības; 3.3 Dubultais būtiskums; 3.4 Ietekmes būtiskums; 3.5 Finanšu būtiskums, kā arī ESRS standartiem kopumā, cik tālu tas nepieciešams dubultā būtiskuma procesa veikšanā) un Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas vadlīnijām dubultā būtiskuma veikšanai. 

Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti – Komisijas deleģētā regula (ES) 2023/2772, kas izstrādāta, pamatojoties uz Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā noteiktajām prasībām, un kura ietver specifiskus ziņošanas standartus uzņēmumiem, kuriem jāsniedz ar ilgtspēju saistītā informācija, attiecīgajā brīdī spēkā esošajā redakcijā vai dokuments, kas to aizvieto.

Ieinteresētās personas - Skartās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvā vai negatīvā veidā ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbība un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības visā vērtības ķēdē; un Ilgtspējas informācijas lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu galvenie lietotāji (esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori, tajā skaitā aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi ilgtspējas deklarāciju lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības - uz Eiropas Savienības tiesību aktu (piemēram, Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas), citu starptautiska līmeņa prasību un/vai nacionālā līmenī noteiktu prasību pamata izstrādāti nacionāla līmeņa ilgtspējas informācijas atklāšanu regulējoši tiesību akti, kā arī tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgajā brīdī spēkā esošajā redakcijā vai dokuments, kas to aizvieto.

Vērtības ķēde - aptver visas darbības, resursus un attiecības, kas saistītas ar uzņēmuma uzņēmējdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas. Tā ietver darbības, resursus un attiecības, ko uzņēmums izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus, no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām. Vērtības ķēde ietver aktorus, kas vērtības ķēdē attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un lejasposmā. Aktori (piemēram, piegādātāji), kas attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā, piegādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti uzņēmuma produktu un pakalpojumu izstrādē. Struktūras, kas attiecībā pret uzņēmumu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), produktus vai pakalpojumus no uzņēmuma saņem.

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija
CSRD – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva
DMA – dubultā būtiskuma novērtējums
ES – Eiropas Savienība
ESRS – Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti
IP – ieinteresētās puses
Lidosta - Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””
Politika – Ilgtspējas politika
Stratēģija – Lidostas vidēja termiņa darbības stratēģija

Vispārīgie noteikumi

1. Ilgtspējīga attīstība ir process, kas skar ikvienu Lidostas darbības jomu.
2. Nodrošinot Lidostas ilgtspējīgu attīstību, tiek ievērotas Lidostas Stratēģijā noteiktās pamatvērtības.
3. Lai nodrošinātu Ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības un pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, atbilstoši CSRD un ESRS ietvaram tiek veikts DMA.
4. DMA tiek pārskatīts vienu reizi trijos gados, vai ātrāk, gadījumā, ja notiek izmaiņas Lidostas darījumdarbības modelī.
5. Nepieciešamības gadījumā ilgtspējas jomas var tikt paplašinātas ārpus CSRD un ESRS ietvara, ietverot arī citas, specifiski Lidostai nozīmīgas ilgtspējas jomas.
6. DMA tās ilgtspējas jomas, kuru ietekme un finansiālais būtiskums ir kritisks un nozīmīgs, tiek uzskatītas par Lidostai būtiskām.
7. Būtisko ilgtspējas jomu noteikšanā un ilgtspējas jautājumu pārvaldībā tiek ņemts vērā IP redzējums atbilstoši tam, kādas konkrēti IP ir iesaistītas attiecīgās jomas pārvaldībā, vai kuras jomas šī pārvaldība ietekmē. IP viedokļa identificēšanā tiek izmantotas dažādas iesaistes metodes, t.sk., ikdienas komunikācijā iegūtā informācija (darba grupas, komitejas, atsauksmes), specifiski organizētas aptaujas vai fokusa grupu intervijas, apspriedes un konsultācijas u.c.
8. Ievērojot Ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības, Lidosta ik gadu publisko informāciju par ilgtspējas jomu pārvaldību, atainojot sniegumu attiecīgajā pārskata gadā un virzību uz mērķu sasniegšanu konkrētajās būtiskajās ilgtspējas jomās. 
9. Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek ievēroti ne tikai Lidostas darbībā, bet arī tiek izvērtēta to piemērošana visā vērtības ķēdē – tai skaitā, ilgtspējas prasības tiek integrētas piegādes ķēdē un sadarbības veidošanā ar partneriem un gala lietotājiem.
10. Lidostas darbinieki, valde un padome pastāvīgi izmanto iespēju izglītoties par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem nozarē un uzņēmējdarbības vidē kopumā, kā arī izmanto pieredzes apmaiņas iespējas par šiem jautājumiem ar citiem Latvijas un starptautiskajiem uzņēmumiem un nozares organizācijām. 

Būtiskās ilgtspējas jomas

Būtisko ilgtspējas jomu izvērtēšanā saskaņā ar CSRD un ESRS paredzēto DMA principu tiek ņemti vērā šādi aspekti:

Ietekmes būtiskums: Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu, pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tā ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Darījuma attiecības ietver tās, kas tiek īstenotas uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām.

Finansiālais būtiskums: Ilgtspējas jautājums ir no finansiālas perspektīvas būtisks, ja tas rada riskus vai iespējas, kas ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Būtiskās ilgtspējas jomas Lidostā tiek kategorizētas pēc to nozīmīguma:

• Kritiskas - jomas, kas ir nozīmīgākie stratēģiskās attīstības virzieni un kuras ir vistiešāk saistītas ar darījumdarbības modeli un konkurētspējas stiprināšanu, un kurām ir ievērojama ietekme uz vidi un sabiedrību, kā arī būtiska finansiālā ietekme;
• Nozīmīgas - jomas, kuras attīstot var sekmīgāk sasniegt mērķus stratēģiski būtiskajās jomās un kurām ir būtiska, bet ne kritiska ietekme uz uzņēmuma darbību, vidi un cilvēkiem;
• Svarīgas un informatīvas - jomas, kurās jāveic risku un ietekmes kontrole, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspējīgu darbību un pārvaldību, bet kuras nav uzskatāmas par stratēģiski nozīmīgākajiem darbības virzieniem.
• Lidostas būtiskā ietekme, riski un iespējas saskaņā ar Politikas izstrādes brīdī veikto DMA ir:

Būtisko ilgtspējas jomu pārvaldība ir primāri saistīta ar šādu ANO noteikto Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu:

Nr. 7 – Atjaunojamā enerģija

Nr.8 – Labs darbs un ekonomiskā izaugsme

Nr.9 – Inovācijas un infrastruktūra

Nr.11 – Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas

Nr.12 – Ilgtspējīgs patēriņš

Nr.13 – Rīcība klimata jomā

Ilgtspējas jautājumu pārvaldība

Lai nodrošinātu vienotu pieeju ilgtspējas prioritāšu un ar to saistīto aktivitāšu, tostarp ar ilgtspēju saistītās informācijas publiskošanai, plānošanai, īstenošanai, ieviešanas uzraudzībai, Lidostā ir izveidota Ilgtspējas komiteja, kas izskata un izstrādā priekšlikumus šīs Politikas ieviešanai un darbojas saskaņā ar Ilgtspējas Komitejas nolikumu.

Uz Politikas pamata un pēc Ilgtspējas komitejas priekšlikuma izstrādātie iekšējie dokumenti (piemēram, vadlīnijas, metodikas, noteikumi u.c.) tiek apstiprināti saskaņā ar Dokumentu izstrādes procedūru.

Politikas ieviešanas koordinēšanu veic Lidostas Kvalitātes un ilgtspējas departamenta Ilgtspējas un vides pārvaldības nodaļa, kas:

• Koordinē Politikas ieviešanu un nepieciešamības gadījumā izstrādā grozījumus un virza Politiku apstiprināšanai valdē un padomē;
• Koordinē Ilgtspējas komitejas darbu;
• Uzrauga Lidostas Ilgtspējas stratēģijas aktivitāšu plāna izpildi un par izpildes rezultātiem ziņo Ilgtspējas komitejai (pusgadā) un valdei (gadā);
• Ikgadējos Stratēģijas ieviešanas rīcības plānos un struktūrvienības/-u darbības plānā/-os iekļauj pasākumus ilgtspējas būtisko jomu pilnveidei;
• Apkopo informāciju un gatavo saturu Lidostas ilgtspējas ziņojumam;
• Nepieciešamības gadījumā virza ieinteresēto personu aktualizētos ar ilgtspēju saistītos jautājumus izskatīšanai Ilgtspējas komitejā vai citā attiecīgajam jautājumam izveidotā starp struktūru vides, pārvaldības vai sociālo lietu komitejā/ darba grupā; 
• Veic citus uzdevumus saskaņā ar struktūrvienības nolikumu.

Lidostas ilgtspējas risku pārvaldība un atbildību sadale notiek saskaņā ar Stratēģisko, darbības (operacionālo) un finanšu risku pārvaldības instrukciju. 
Informācijas apkopošana un datu vākšana ilgtspējas ziņojuma vajadzībām, tai skaitā iekšējās kontroles procedūras datu precizitātes nodrošināšanai notiek saskaņā ar Ilgtspējas informācijas pārvaldības procedūru un tajā noteikto atbildības sadalījumu.
Lidostas struktūrvienības:

• Saskaņā ar struktūrvienību nolikumos definētajām atbildības jomām veic ilgtspējas jomu rīcībpolitiku un citu atbilstošo iekšējo dokumentu (politikas standarti u.c.) īstenošanu un uzraudzību;
• Pēc Ilgtspējas un vides pārvaldības nodaļas pieprasījuma nodrošina ziņošanu Ilgtspējas komitejā par šo pasākumu izpildi; 
• Pēc Ilgtspējas un vides pārvaldības nodaļas pieprasījuma nodrošina nepieciešamo informāciju ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai;
• Ikdienas lēmumu pieņemšanā ņem vērā DMA identificētās kritiskās un nozīmīgās ilgtspējas jomas;
• Nodrošina atbilstošo darbinieku iesaisti apmācībās un darbsemināros par ilgtspējas jautājumiem.

Lidostas valde, īstenojot pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, ņem vērā DMA identificētās ilgtspējas jomas un tās piemēro lēmumu pieņemšanā.
Lidostas valde apstiprina DMA, kas ir pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai.
Valde un padome divas reizes gadā saņem ziņojumu par Stratēģijas ieviešanas rīcības plāna izpildi, kas tai skaitā ietver ar ilgtspēju saistītus nefinanšu rādītājus. 
Valde reizi gadā saņem ziņojumu un pārskatu par Ilgtspējas stratēģijas mērķu sniegumu un Ilgtspējas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna izpildes progresu. 
Par darbībām, ja ar ilgtspēju saistītie nefinanšu rādītāji vai Ilgtspējas stratēģijas mērķi netiek sasniegti, lemj valde, izvērtējot struktūrvienību iesniegtos neizpildes pamatojumus.

Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga”” nodrošina gaisa kuģu un to pasažieru apkalpošanu, lidlauka drošu ekspluatāciju, lidostas infrastruktūras uzturēšanu un attīstību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, ievērojot vides un sociālos aspektus, kā arī labas pārvaldības principus,  pildot normatīvo aktu, ISO 14 001 un ISO 50 001 standartu un lidostu oglekļa akreditācijas programmas prasības.

Mēs uzņemamies atbildību par lidostas darbības ietekmi uz vidi. Mums ir svarīgi novērst vai samazināt lidostas darbības rezultātā radīto nelabvēlīgo ietekmi uz gaisa kvalitāti, augsni, virszemes un pazemes ūdeņiem, kontrolēt trokšņa piesārņojumu un uzlabot lidostas kopējo energoefektivitāti. Lai īstenotu vides un energopārvaldības politiku, noteikti pamatprincipi un specifiskie principi vides aizsardzības un energopārvaldības jomās.

Pamatprincipi

• Ievērot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības un energopārvaldības prasības, kā arī veikt lidostas darbības atbilstības novērtējumu, lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi.
• Sistemātiski veikt vides un energoresursu patēriņa monitoringu, nodrošināt vides kvalitātes nepasliktināšanos un, kur tas ir iespējams, uzlabot vides kvalitāti atbilstoši savām finansiālajām un tehniskajām iespējām.
• Noteikt stingrus kontroles pasākumus un kontrolēt to ievērošanu lidostas būtiskajiem vides aspektiem, darīt tos zināmus lidostas darbiniekiem un trešajām personām, kuras strādā lidostas teritorijā.
• Veidot un paaugstināt lidostas darbinieku vides apziņu un izpratni par energoefektivitātes nozīmību, nodrošinot dabas resursu un enerģijas racionālu izmantošanu.
• Sadarboties ar aviokompānijām, lidostas sadarbības partneriem un ieinteresētajām personām, lai kopīgi rastu risinājumus būtiskajiem vides aspektiem.
• Samazināt lidostas energopatēriņu, uzlabot ēku, infrastruktūras un iekārtu energoefektivitāti.
• Balstoties uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem un Eiropas Zaļā kursa tendencēm, virzīties uz klimatneitralitāti un pielāgoties klimata pārmaiņām, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu pamatdarbības nodrošināšanā, pārejot uz mazemisiju/bezemisiju tehnoloģijām operatīvās darbības nodrošināšanā un ieviest pasākumus, lai uzlabotu lidostas noturību pret klimata pārmaiņu radītajām sekām.
• Periodiski analizēt lidostas sniegumu vides aizsardzības, klimata pārmaiņu mazināšanas un energopārvaldības jomās un noteikt nepieciešamos pilnveidošanas pasākumus.
• Sniegt ieinteresētajām personām atklātu, pilnvērtīgu informāciju par lidostas vides un energopārvaldības politiku un nozīmīgiem pasākumiem vides aizsardzības, klimata pārmaiņu mazināšanas un energopārvaldības jomās.

Specifiskie principi

Enerģijas izmantošana un klimata pārmaiņu mazināšana

Nodrošināt nepārtrauktu enerģijas patēriņa samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu un sistemātiski samazināt lidostas darbības rezultātā radītās CO₂ emisijas, ieviešot energopārvaldības politiku, kuras ietvaros tiks:

• Nepārtraukti uzlabota un pilnveidota enerģijas izmantošanas efektivitāte un samazinātas CO₂ emisijas lidostas kontrolētajiem energoresursiem;
• Nodrošināta komunikācija par energopārvaldības nozīmīgumu lidostā un veicināti lidostas darbinieku apmācību un pilnveides pasākumi;
• Nodrošināta energopārvaldības mērķu un enerģijas patēriņa mērķrādītāju noteikšana, kā arī to sasniegšanai nepieciešamās informācijas un resursu pieejamība;
• Nodrošināta energosnieguma rādītāju atbilstība lidostas vajadzībām, kā arī sasniegto rezultātu mērīšana un ziņošana noteiktos intervālos;
• Atbalstīta energoefektīvu iekārtu un pakalpojumu iegāde, kā arī plānoti nepieciešamie pasākumi energosnieguma nepārtrauktai uzlabošanai;
• Izvērtēta energosnieguma uzlabošanas iespēju un prasību risinājumu energoefektivitātei noteikšana, īstenojot jaunu, pārveidotu vai atjaunotu iekārtu, sistēmu, infrastruktūras un ēku projektēšanas darbības lidostā;
• Ņemti vērā energosnieguma uzlabojumi ilgtermiņā, kā arī pastāvīgi uzlabots lidostas energosniegums, veicot regulāru energopārvaldības uzraudzību.

Atkritumi

Samazināt lidostas radīto, nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, optimizējot atkritumu šķirošanu, tādējādi sasniedzot iespējami augstāku nodoto sadzīves atkritumu apjomu otrreizējai pārstrādei.

Virszemes un pazemes ūdeņi

Nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu pirms to novadīšanas virszemes ūdenstilpēs. Nodrošināt operatīvu naftas produktu noplūžu savākšanu, nepieļaujot piesārņojuma emisijas vidē. Organizēt veiktā monitoringa rezultātu atbilstības novērtēšanu. 

Troksnis

Veikt gaisa kuģu radītā trokšņa monitoringu, nodrošināt aktuālu informāciju par gaisa kuģu trokšņa ietekmes zonām, kā arī aktīvi rīkoties, lai mazinātu gaisa kuģu troksni.

Investīcijas un inovācijas

Nodrošināt investīcijas lidostas ilgtspējīgai attīstībai, veicinot pāreju uz videi draudzīgāku un noturīgāku operacionālo darbību. Īstenot inovācijas, kas vērstas uz vides aizsardzību, energopārvaldības uzlabošanu, virzību uz klimatneitralitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Rīgas lidostas kvalitātes politikas mērķis ir:

• īstenot Lidostas misiju, ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko mērķu sasniegšanu.
• nodrošināt gaisa kuģu un pasažieru drošu, efektīvu un punktuālu apkalpošanu. 
• sasniegt pēc iespējas augstāku visu ieinteresēto personu apmierinātību ar Lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot atgriezeniskās saites mehānismus.

Mēs apņemamies demonstrēt līderību un iesaisti uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanā un pilnveidē, nodrošinot nepieciešamos resursus un īstenojot procesus, lai kvalitātes vadības sistēma sasniegtu šīs politikas mērķi.

Lidostas Kvalitātes politikas pamatprincipi:

1. noteikt un ievērot augstus kvalitātes standartus gaisa kuģu un pasažieru apkalpošanai, veicinot klientu apmierinātību ar Lidostas sniegtajiem pakalpojumiem.
2. ievērot līgumos noteiktās saistības un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.
3. nodrošināt nepārtrauktu Lidostas infrastruktūras darbību, pieejamību un piekļūstamību, kā arī efektīvu infrastruktūras izmantošanu. 
4. attīstīt drošu, uz klientiem orientētu un ilgtspējīgu Lidostas infrastruktūru, mazinot Lidostas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām.
5. nodrošinot precīzu, piekļūstamu un savlaicīgu informāciju, uzturēt un attīstīt efektīvu komunikāciju un datu apmaiņu visā Lidostas vērtības ķēdē.
6. pilnveidojot darbinieku zināšanas un prasmes, veicināt darbinieku iesaisti uzņēmuma korporatīvās kultūras ievērošanā un pozitīvas klientu pieredzes veidošanā.
7. sekmēt Lidostas pakalpojumu attīstību, izmantojot digitālus un inovatīvus risinājumus, tai skaitā, radot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai Lidostas teritorijā. 
8. novērtēt sasniegtos rezultātus, veikt Lidostas kvalitātes vadības sistēmas efektivitātes analīzi un ieviest nepieciešamos pilnveidošanas pasākumus kvalitātes vadības sistēmas uzlabošanai.
    

Lidostā ir izstrādāta un uzņēmuma padomes sēdē apstiprināta Korporatīvās pārvaldības politika, kuras mērķis ir noteikt principus, saskaņā ar kuriem mēs īstenojam labu korporatīvo pārvaldību.

Mūsu Korporatīvās pārvaldības politika ir izstrādāta, vadoties no Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā “Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā” ietvertajiem principiem, kas attiecināmi uz:

• uzņēmuma stratēģiju;
• iekšējo kultūru un ētisku uzvedību;
• iekšējās kontroles sistēmu, risku vadību un iekšējo auditu;
• ārējo revidentu;
• padomes locekļu ievēlēšanu;
• padomes un valdes atalgojuma noteikšanas principiem;
• padomes darba organizēšanu un lēmumu pieņemšanu;
• interešu konflikta novēršanu;
• akcionāru sapulci;
• uzņēmuma darbības caurskatāmību.

Korporatīvās pārvaldības politika paredz, ka, veidojot valdes un padomes sastāvu, tiek ievēroti dažādības un dzimumu līdztiesības principi.

Uzdevumu uzņēmuma padomei apstiprināt būtiskākās politikas, tai skaitā politiku, kurā definēti uzņēmuma darbības principi korporatīvās pārvaldības jomā, paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

Publicēts: 2022.gada 20.decembrī

Lai noteiktu vienotas vadlīnijas un principus korupcijas novēršanai un reālā, šķietamā un potenciālā interešu konflikta (turpmāk – interešu konflikts) savlaicīgai un pārredzamai identificēšanai, novēršanai un pārvaldīšanai, izstrādāta un 2022.gada 1.decembrī lidostas padomē apstiprināta “Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Korupcijas un interešu konflikta novēršanas politika.

Tā nosaka šādus korupcijas un interešu konflikta novēršanas principus:

• Lidosta uztur augstu integritātes līmeni, tostarp godīguma, ētikas un morālos principus, kā arī atbilstības kultūru, lai tādējādi nodrošinātu Lidostas darbības atbilstību ārējo normatīvo aktu un iekšējo normatīvo dokumentu un citu dokumentu prasībām, veicinot savlaicīgu, pārredzamu un adekvātu korupcijas un interešu konflikta novēršanu;
• Lidosta ievēro nulles toleranci attiecībā uz korupciju un nepieļauj krāpšanu jebkādā veidā. Jebkāda veida korupcijas un interešu konflikta izpausmes apdraud Lidostas darbību īstenošanu, reputāciju un Lidostas radītās vērtības;
• Reālais interešu konflikts Lidostā nav pieļaujams. Lidostas darbinieki veic pasākumus, kas ir piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts;
• Lidostas darbinieku personiskās vai mantiskās intereses nedrīkst ietekmēt Lidostas stratēģisko un ikdienas lēmumu pieņemšanu, kā arī sadarbību ar ietekmes pusēm, izraisot negodīgu priekšrocību, tostarp deleģējumu un pilnvaru izmantošanu, jo Lidosta darbojas sabiedrības interesēs;
• Lidostas darbiniekiem jāatturas no amatu savienošanas, kas skar Lidostas darbinieka, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai materiālās intereses un kas ir pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un Lidostas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem. Valde un Padome amatu savienošanas gadījumā rīkojas atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējumam;
• Lidostas darbinieki neveic tādas darbības, kas var izraisīt koruptīvu izpausmju rašanos, tostarp kukuļņemšanu un ieņemamā amata izmantošanu savtīgos nolūkos;
• Lidostas darbinieki pieņem Lidostas vērtības un ievēro Ētikas kodeksu un tajā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus un standartus, kā arī iekšējos normatīvajos dokumentos, kas reglamentē  interešu konflikta novēršanu, noteiktās prasības;
• Lidostas darbinieki ir atbildīgi un reaģē uz neētisku rīcību, tostarp aizdomu par korupciju gadījumā un interešu konflikta situācijās;
• Lidostas darbinieki neizmanto Lidostas resursus un darbam nepieciešamo Lidostas informācijas sistēmās un dokumentos pieejamo iekšējo informāciju, kas nav publiski pieejama, personīgā labuma gūšanai, tai skaitā, lai izvairītos no zaudējumiem;
• Lidostas darbinieki nepieprasa vai nepieņem dāvanas, labumus, vai viesmīlības uzaicinājumus no ietekmes pusēm, kas paredzēti, lai ietekmētu Lidostas darbinieku pienākumu veikšanu, ievērojot Ētikas kodeksā paredzēto.

Iekšējā normatīvajā dokumentā “VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” Risku pārvaldības politika” (apstiprināta 2023.gada 11.augusta padomes sēdē, lēm.Nr.6 (protokols Nr.10)) noteikti šādi risku pārvaldības principi:

• Integrēšanās pārvaldībā – lidostas risku pārvaldība ir integrēta lidostas korporatīvajā pārvaldībā, tai skaitā stratēģiskajā vadībā (stratēģijas izstrādē un īstenošanā, tostarp stratēģisko mērķu sasniegšanā), kā arī visos organizācijas procesos un projektos, tai skaitā ikdienas darbībās un lēmumu pieņemšanā visos lidostas struktūras līmeņos.
• Dinamiskums – ārējās un iekšējās vides izmaiņu rezultātā var rasties un izmainīties lidostas riski. Lidostas risku pārvaldība reaģē uz izmaiņām un veicina, lai savlaicīgi konstatētu, analizētu un izvērtētu ar tām saistītos riskus, kā arī adekvāti reaģētu uz tiem.
• Praktiskums un efektivitāte – lidostas risku pārvaldība veicina lidostas stratēģijas īstenošanu, mērķu un tiem atbilstošo rādītāju sasniegšanu, kā arī tā ir pielāgota lidostas vajadzībām, funkcionalitātei un organizācijas kultūrai. Lidostā tiek ņemts vērā atlikušā riska līmenis un tiek nodrošināta sistemātiska un savlaicīga ziņošana par lidostas riskiem, kā arī reaģēšanai uz tiem, tiek noteikti un ieviesti risku kontroles pasākumi, kuri nedublējas, ir ekonomiski izdevīgi (tiek ievērots izmaksu un ieguvumu samērīgums). Lidostā atlikušā riska līmenis netiek novērtēts nepamatoti zemu vai augstu.
• Informācijas izsekojamība un pamatotība – lidostas risku pārvaldības procesā izmanto vēsturiskos un aktuālos datus, tostarp incidentus un/ vai informāciju, kas ir uzkrāta risku/ incidentu reģistros, darbinieku pieredzi, novērojumus, prognozes un ekspertu profesionālos spriedumus, kas ļauj objektīvāk noteikt atlikušā riska līmeni, ņemot vērā informācijas klasificēšanas prasības. Lidostā saglabā datus un/ vai informāciju par riskiem, lai būtu iespējams izsekot lēmumu pieņemšanai un to pamatotībai.
• Nepārtraukta pilnveidošanās – apzinot lidostas riskus un reaģējot uz tiem, lidostā tiek nodrošināta nepārtraukta procesu pilnveidošana un optimizēšana, ņemot vērā apzinātās iekšējās un ārējās vides izmaiņas, kā arī lidostas darbinieku iegūtās zināšanas un pieredzi. Lidostas risku pārvaldība tiek nepārtraukti pilnveidota atbilstoši ārējos normatīvajos aktos, kas reglamentē attiecīgo risku veida pārvaldību, paredzētajām prasībām, kā arī labajai praksei, tostarp starptautiskajiem standartiem.
• Iesaiste un sadarbība – konsultējot un izglītojot lidostas risku pārvaldības procesā iesaistītos dalībniekus, tiek veidota vienota izpratne par lidostas risku pārvaldības procesu un ieguvumiem no tā, tostarp par atbildības un pienākumu sadalījumu, kas noteikts normatīvajos aktos. Lidostas risku pārvaldībā izmanto darba grupu pieeju, un tādējādi tiek iesaistīti lidostas darbinieki, kuriem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgā lidostas procesa vai sistēmas, kurā identificēts risks, nodrošināšanā, un tiek atbalstīta un veicināta viņu sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu lidostas risku pārvaldības ietvara ieviešanu. Darbs grupās veido atbalstošu risku kultūru un motivē darbiniekus iesaistīties lidostas risku pārvaldības procesā.
• “Trīs līniju” koncepcija – lai nodrošinātu lidostas risku pārvaldības efektivitāti, lidostā tiek ievērota trīs līniju struktūra:
  • “pirmā līnija” – nepārtraukta un sistemātiska lidostas risku novērtēšana un reaģēšana uz tiem, tai skaitā kontroles vide un pasākumi, kas ikdienā samazina risku līmeni, īstenojot procesus/ projektus, nodrošinot sistēmu darbību, tostarp pieņemot operacionālos lēmumus. Lidostas risku novērtēšanu un reaģēšanu uz riskiem, tai skaitā risku kontroles pasākumu īstenošanu ikdienā (veicot pienākumus), nodrošina struktūrvienību vadītāji, procesu/ apakšprocesu vadītāji, darbinieki, kā arī attiecīgā lidostas risku veida pārvaldības darba grupas, novērtējot lidostas riskus un ziņojot par tiem savas kompetences ietvaros, ievērojot normatīvos aktus;
  •  “otrā līnija” – atbalsts un konsultācijas risku pārvaldības ietvara noteikšanā, risku pārvaldības procesa ieviešanā un uzturēšanā, kā arī pirmās līnijas lidostas risku pārvaldības procesa uzraudzība. Otrās līnijas darbību nodrošina, piemēram, Kvalitātes un ilgtspējas departaments, veicot kvalitātes auditus, Informācijas tehnoloģiju Drošības komisija, Lidostas risku pārvaldības komiteja, kā arī atbildīgie par attiecīgās lidostas risku pārvaldības jomas koordinēšanu, tai skaitā risku pārvaldnieks, veicinot lidostas risku pārvaldības ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidošanu, un sniedzot metodoloģisko atbalstu, tādējādi pilnveidojot pirmās līnijas lidostas risku pārvaldības efektivitāti;
  • “trešā līnija” – neatkarīga un objektīva iekšējā audita veikšana. Iekšējā audita vienības vadītājs nodrošina iekšējā audita funkciju, tai skaitā vienlaikus veic lidostas risku pārvaldības, tostarp “pirmās un otrās līnijas” darbības neatkarīgu un objektīvu novērtējumu un ziņo par tā rezultātiem lidostas valdei un padomei.

Mūsu sabiedrības atbalsta prioritātes un principi ir noteikti Sabiedrības atbalsta politikā, izvērtējot uzņēmuma atbildību, kas izriet no lidostas Ilgtspējas politikā definētajām būtiskajām ilgtspējas jomām, un tās ir:

• vides aizsardzība,
• skartās un vietējās kopienas labklājība,
• ieguldījums nākotnes darbaspēkā,
• uzņēmējdarbības un tūrisma attīstība Latvijā.

Sabiedrības atbalsta politikā noteiktās prioritātes neizslēdz lidostas iesaistīšanos arī cita veida sabiedrības atbalsta projektos, ja tie atbilst  politikā mērķiem un uzņēmuma vērtībām.

Sabiedrības atbalsta formas ir:

• sadarbības projekti, tai skaitā izglītības projekti;
• ziedojumi un dāvinājumi;
• brīvprātīgais darbs;
• ziedojumu stendi.

Mūsu sabiedrības atbalsta principi ir:

• atklātums;
• izmērāms rezultāts;
• ieinteresēto personu līdzdalība.

Lidosta neatbalsta un neveic ziedojumus (dāvinājumus):

• aktivitātēm un organizācijām, kuru darbība neatbilst uzņēmuma vērtībām un lidostas Ētikas kodeksā, Korporatīvās pārvaldības politikā un citos dokumentos noteiktajiem principiem;
• projektiem un aktivitātēm ar neskaidri formulētiem mērķiem un / vai apšaubāmu sabiedrisko nozīmīgumu;
• individuāliem fizisko personu projektiem un uz personīgiem sasniegumiem orientētām aktivitātēm;
• politiska un reliģiska rakstura pasākumiem vai organizācijām;
• projektiem un aktivitātēm, kas var raisīt neiecietību un ir pretrunā vispārpieņemtām morāles vērtībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarācijai;
• projektiem un aktivitātēm, kas popularizē azartspēles, alkohola un tabakas lietošanu vai var radīt cita veida atkarības vai nodarīt kaitējumu veselībai.

Uz lidostas atbalstu vari pretendēt, ja tavas organizācijas un iestādes darbība vai realizētie projekti atbilst kādai no mūsu Sabiedrības atbalsta politikā definētajām prioritārajām atbalsta jomām: 

• Vides aizsardzība – projekti un aktivitātes, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu (tai skaitā ekoinovācijas), aprites ekonomiku,  vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, kā arī sabiedrības izglītošanu vides jautājumos.
• Skartās un vietējās kopienas labklājība – projekti un aktivitātes, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu vietējās un skartās kopienas iedzīvotāju labbūtībā, veicina vietējās kopienas iedzīvotāju spējas, prasmes un zināšanas, atbalsta jauniešus un seniorus un attīsta uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.
• Ieguldījums nākotnes darbaspēkā – projekti un aktivitātes, kas sekmē iedzīvotāju, īpaši jauniešu un sociāli mazaizsargāto grupu spēju, prasmju un zināšanu attīstību, radot plašākas iespējas nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, īpaši aviācijas un tūrisma nozarē, un rosina jauniešu interesi par tehnoloģijām, veicinot STEM izglītības attīstību Latvijā.
• Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstība - projekti un aktivitātes, kas sekmē tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, rada jaunus produktus un pakalpojumus, veicina inovācijas un tehnoloģiju attīstību.

Mūsu atbalsts sadarbības projektiem var izpausties kā finansiāls ieguldījums, bezmaksas pakalpojumi, brīvprātīgais darbs vai cita veida atbalsts.

Projektu pieteikšana

Lai pieteiktos mūsu atbalstam, tev jāaizpilda projekta pieteikuma veidlapa. 

Visus saņemtos pieteikumus, kas atbilst mūsu Sabiedrības atbalsta politikā definētajām prioritārajām atbalsta jomām un kritērijiem, izvērtē lidostas Ilgtspējas komiteja. Līdzvērtīgu projektu gadījumā priekšrocība tiek dota sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem. Par atbalstītajiem projektiem mēs personīgi informējam projekta iesniedzējus.

Projektu atskaites

Atbalsta saņēmējam reizi gadā vai pēc projekta pabeigšanas jāsniedz lidostai atskaiti, atspoguļojot lidostas piešķirtā finansējuma vai cita sniegtā atbalsta izlietojumu un sasniegtos rezultātus. Lidostai ir tiesības prasīt un saņemt no atbalsta saņēmēja papildu informāciju un dokumentus par piešķirtā atbalsta izlietojumu, kā arī pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.  

Atbalstītie projekti

2024. gadā lidosta nav sniegusi atbalstu nevienam sadarbības projektam.

Ziedošana (dāvināšana)

Ziedošana (dāvināšana) ir viens no lidostas sabiedrības atbalsta veidiem. Dāvinājums (ziedojums) ir lidostas finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī lidostas finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana publiskas personas īpašumā. Ziedojums (dāvinājums) tiek veikts, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu  un  no tā izrietošos tiesību aktus, lidostas iekšējos normatīvos aktus, vērtības un ieinteresēto personu viedokli. 

Lai sniegtu ieguldījumu sabiedrības labklājībā atbilstoši Sabiedrības atbalsta politikā noteiktajām prioritātēm, principiem un atbalsta virzieniem, mēs ziedojam (dāvinām) mantas un finanšu līdzekļus aktivitātēm, kas atbilst vienam vai vairākiem šādiem kritērijiem:

• sniedz būtisku ilgtermiņa iespaidu un sabiedrisko labumu;
• tiek īstenotas plašā mērogā;
• veicina plašu sabiedrības grupu, kā arī Lidostas darbinieku iesaisti;
• izmaksas ir proporcionālas plānotajam ekonomiskajam efektam (īstermiņā un ilgtermiņā);
• īstenotājam ir pietiekama pieredze aktivitāšu realizācijā;
• palīdz attīstīt mūsu zīmola vērtību un tēlu.

Ziedošanas (dāvināšanas) pieteikumus var iesniegt, takstot uz e-pastu [email protected]. Katru ziedošanas (dāvināšanas) pieteikumu mēs izskatām individuāli, ņemot vērā pieejamos finanšu resursus. Par katru ziedojumu (dāvinājumu) mēs slēdzam ziedojuma (dāvinājuma) līgumu.

Atskaite par ziedojumu (dāvinājumu) izlietojumu

Ziedojuma (dāvinājuma) saņēmējs reizi gadā līdz 1. martam sniedz lidostai rakstisku atskaiti par ziedojuma (dāvinājuma) izlietojumu.  Ziedojuma (dāvinājuma) atskaite ietver informāciju par ziedojuma (dāvinājuma) izlietojuma mērķi, saņemto finansējumu un tā izlietojumu, īstenotajām aktivitātēm un novērtējumu par ziedojuma (dāvinājuma) mērķa sasniegšanu un ieguldījumu sabiedrībā.

Lidostai ir tiesības prasīt un saņemt no ziedojuma (dāvinājuma) saņēmēja papildu informāciju un dokumentus par ziedojuma (dāvinājuma) izlietojumu, kā arī pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

1. Vispārīgie noteikumi

Valsts akciju sabiedrības “STARPTAUTISKĀ LIDOSTA “RĪGA”” (turpmāk – Lidosta) Ētikas kodekss (turpmāk – Kodekss) nosaka Lidostas darbinieku un valdes (turpmāk – darbinieks) profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.

Kodeksa mērķis ir veicināt Lidostas darbinieku godprātīgu, atbildīgu un likumīgu darbību uzņēmuma un sabiedrības interesēs un vairot sabiedrības uzticību Lidostai, t.sk. attīstīt vērtīborientētu, godprātībā, savstarpējā cieņā un atvērtībā balstītu uzņēmuma kultūru, tādejādi veicinot darbinieku lojalitāti, apmierinātību un darba ražīgumu.

Kodeksā iekļautie profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipi ir saistoši visiem Lidostas darbiniekiem. Struktūrvienību vadītāji ar savu rīcību un uzvedību ir paraugs Ētikas kodeksa principu un normu ievērošanā, un veicina to ievērošanu savā struktūrvienībā.

Lidosta ievēro cilvēktiesības visās Lidostas darbības jomās un vadās pēc principiem, kas noteikti Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos dokumentos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā u.c., t.i., tiesības uz izglītību, veselības aizsardzību, sociālo drošību, darbu un taisnīgu atalgojumu, kā arī labvēlīgu vidi.

Lidosta ir atvērta dažādībai un atšķirībai, nodrošinot vienlīdzīgu, cieņpilnu, iekļaujošu un tolerantu darba vidi. Atbalstot dažādību, tiek radīta tāda darba vide, kurā darbinieki ar visdažādākajām spējām un talantiem var maksimāli īstenot savu profesionālo potenciālu.

Lidostas darbinieki ievēro atšķirīgas attieksmes un diskriminācijas aizliegumu atkarībā no dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, un ir atvērti cieņpilnai un profesionālai sadarbībai.

Kodeksā ietvertos principus darbinieki ievēro, pildot darba pienākumus, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar klientiem, Lidostas viesiem, sadarbības partneriem un citām trešajām personām.

Kodekss ir izstrādāts principu līmenī. Situācijās, kas nav minētas šajā Kodeksā, darbinieki rīkojas saskaņā ar vispārējām uzvedības normām, Lidostas “Darba kārtības noteikumiem – QM 0247 P”, Lidostas Biznesa ētikas kodeksu un citiem saistošajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, ārējiem normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām.

Papildu prasības un principus interešu konflikta novēršanā un korupcijas apkarošanā nosaka atsevišķā politikā, kas ir saistoša visiem Lidostas darbiniekiem.

Klientu apkalpošanas pamatprincipi ir noteikti Lidostas Klientu servisa stratēģijā un Klientu servisa standartā – AP 1468 S. 

Kodeksa neievērošana var tikt atzīta par darba kārtības pārkāpumu saskaņā ar Darba likumu un Lidostas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

2. Profesionālās ētikas pamatprincipi

Darbinieks, pildot savus darba pienākumus, ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus:

2.1. Lojalitāte

Darbinieks izprot un atbalsta Lidostas vīziju, misiju, vērtības un mērķus, pieskaņo savu rīcību un prioritātes Lidostas vajadzībām, izprot sadarbības nepieciešamību. Pauž pozitīvu un lojālu attieksmi pret Lidostu, veicina tās sasniegumus.

Darbinieks rīkojas tā, lai tiktu saglabāta un vairota ietekmes pušu (persona vai organizācija, kurai ir interese par uzņēmumu un kura var vai nu ietekmēt, vai tikt ietekmēta) uzticība Lidostai.

2.2. Profesionalitāte, godīgums un rūpīgums

Darbinieks savus pienākumus pilda godīgi, rūpīgi, ar atbildības sajūtu un iejūtīgi, kā arī atturas no darbībām, kas traucē kopējam darba procesam.

Darbinieks nodrošina sava darba izpildes precizitāti, kvalitāti un atbilstību Lidostas iekšējo normatīvo dokumentu un ārējo normatīvo aktu saistošajām prasībām.

Darbinieks nepārtraukti uztur un pilnveido savas profesionālās zināšanas un prasmes, lai kompetenti pildītu savus darba pienākumus un uzlabotu personīgos darba rezultātus.

2.3. Atbildība un ilgtspēja

Darbinieks uzņemas atbildību par savu rīcību, kvalitatīvi un savlaicīgi pilda savus darba pienākumus. Pieņem lēmumus, apzinoties savas rīcības sekas un iespējamos riskus.

Darbinieks spēj loģiski argumentēt un pamatot savu viedokli, ja nepieciešams, skaidrot tā atbilstību saistošajām prasībām.

Darbinieks rīkojas ar Lidostas finanšu līdzekļiem un materiālajām vērtībām atbilstoši Lidostas iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām.

Lidostas Darbiniekam rūp visi ilgtspējas aspekti - ekonomiskie panākumi, vides aizsardzība un sociālā atbildība, un viņš gādā par efektīvu resursu pārvaldību un iesaistās Lidostas Ilgtspējas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā.

3. Darbinieku savstarpējo attiecību un uzvedības pamatprincipi

Jebkurš Lidostas darbinieks, neatkarīgi no viņa amata, darba vietas vai veicamiem darba uzdevumiem, ievēro savstarpējo darba attiecību pamatprincipu – cieņa pret apkārtējo personību, savstarpējā iecietība un pieklājība.

Darbinieks apzinās, ka katra atsevišķa nodarbinātā uzvedība un rīcība veido Lidostas kopējo tēlu sabiedrībā, un ar savu rīcību un izteikumiem kā profesionālajā dzīvē, tā privāti vienmēr rūpējas par Lidostas reputācijas uzlabošanu, neizplata nepārbaudītu informāciju, baumas.

Darbinieks pret ikvienu, ar kuru viņš saskaras, pildot savus darba pienākumus, izturas pieklājīgi un ar cieņu. Jāizvairās no tādas rīcības, kas var negatīvi ietekmēt kolēģus, klientus, ietekmes puses, tostarp sadarbības partnerus, darba vidi vai Lidostu. Nedrīkst pieļaut jebkāda veida diskrimināciju vai tādu rīcību, ko kolēģi, ietekmes puses, Lidostas viesi, sadarbības partneri vai citas trešās personas var uzskatīt par draudošu vai pazemojošu.

Darbinieks sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba  pienākumu izpildē, ciena savu un kolēģu laiku, darbu un viedokli, nosakot uzdevumu izpildei pietiekamus termiņus un ievērojot tos.

Nav pieļaujama kolēģu pazemošana, publiska un nekonstruktīva kritika, ciniska attieksme. Uz nepieciešamajiem uzlabojumiem darba procesā norāda personīgi.

Domstarpības darbinieki risina konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, ņem vērā citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.

Lidosta respektē katra darbinieka tiesības uz privāto dzīvi, bet vienlaikus sagaida, ka darbinieka privātā dzīve nenonāks pretrunā ar uzņēmuma vērtībām un interesēm un neietekmēs darba kvalitāti.

Seksuālā uzmākšanās un mobings darba vietā un darba izpildes laikā, ārpus darba ierastās vides (piem., personāla telpās, sanāksmēs, konferencēs, komandējumu laikā, digitālajā vidē u.c.) ir aizliegts.

Nav pieļaujama jebkuras personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, t.sk. uzmākšanās un seksuālā uzmākšanās, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā – seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

Nav pieņemama jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana.

Mēs respektējam, ka cilvēkiem ir atšķirīga reakcija attiecībā uz seksuālu rīcību. Uzvedība, kas var šķist nekaitīga vienai personai, var izrādīties daudz nopietnāka (aizskarošāka) citai personai.

Lidosta un tās darbinieki skaidri norāda pāridarītājam, ka veiktās darbības/ izteikumi nav pieņemami.

4. Iespējamās krāpnieciskās un koruptīvās rīcības

4.1.       Lidosta un ikviens tās darbinieks savā darbībā nepieļauj un izvairās no krāpnieciskas un koruptīvas rīcības, un ievēro Lidostas iekšējos normatīvajos dokumentos un ārējos normatīvajos aktos, kas reglamentē korupcijas un krāpšanas novēršanu, noteiktās prasības, t.sk. kas saistītas ar:

svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu;

iekšzemes, kā arī ārvalstu amatpersonu kukuļošanu (materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana), vai jebkuru citu darbinieku rīcību, kas vērsta uz to, lai, izmantojot savas pilnvaras, vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

4.2.       Darbinieks apzinās, ka koruptīva rīcība negatīvi ietekmē Lidostas tēlu vai attiecības ar ietekmes pusēm, tai skaitā sadarbības partneriem. Nav pieļaujama ne kukuļu pieņemšana, ne piedāvāšana, tostarp ārvalstu amatpersonām.

4.3.       Iekšējās informācijas izmantošana

Darbinieks informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus, nedrīkst prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu, tajā skaitā, lai vērstos pret kādu personu vai institūciju, vai citādi izmantot privātās vai citas personas interesēs.

Darbinieks visās savās darbībās ievēro konfidencialitāti un veic visas nepieciešamās darbības, lai maksimāli samazinātu iespēju nesankcionēti iegūt darbinieku rīcībā esošu ierobežotas pieejamības informāciju.

Darbinieks apzinās, ka viņa rīcībā esošā informācija, kas kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus,  paredzēta vienīgi Lidostas darbības nodrošināšanai, tāpēc darbiniekam ir aizliegts izmantot darba procesā iegūto informāciju sava, savu radinieku vai citu ar darbinieku emocionāli saistītu personu personīgā labuma gūšanai, tai skaitā ieteikt citām personām vai mudināt citas personas iesaistīties finanšu darījumos.

4.4.       Interešu konflikts

Darbinieks neiesaistās tādās privātās aktivitātēs, kā arī atturas no tādiem blakus darbiem un amatu savienošanas, kas traucē atbildīgi un profesionāli veikt savus amata pienākumus, kā arī var radīt aizdomas par potenciāliem vai reāliem interešu konfliktiem.

Darbinieks neslēdz darba līgumu ar citiem darba devējiem vai neiesaistās cita veida nodarbinātības attiecībās bez Lidostas rakstveida piekrišanas. Amatu savienošanas atļauju darbinieks lūdz rakstveidā, izmantojot formu “Iesniegums par blakus darbu – PD 1762 F”.  Darbinieks informē Lidostu, ja ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kādi pastāvēja amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas brīdī, un vai konkrētā amatu savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar šī Kodeksa normām un nekaitē tiešo pienākumu pildīšanai. Darbinieks informē Lidostu, ja amatu savienošana tiek izbeigta.

Darbinieks atsakās no tāda apsolījuma veikšanas, pieprasīšanas vai pieņemšanas, kas var radīt priekšrocības darbiniekam vai jebkurai citai personai saistībā ar viņa amata pienākumu veikšanu, kā arī atsakās no tādu labumu pieņemšanas, kuri ir uzskatāmi par dāvanām, ja šādas darbības rada vai var radīt iespaidu, ka tādā veidā tiek ietekmēta darba pienākumu veikšana vai var rasties šaubas par Lidostas darbības objektivitāti un neitralitāti.

Dāvana ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir darbinieks.

Par dāvanu  nav uzskatāmi – ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru, apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos, jebkuri labumi un garantijas, ko darbiniekam, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Lidosta, pakalpojumi un dažādas atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.

Darbinieks atsakās pieņemt viesmīlības piedāvājumu, aicinājumu piedalīties bezmaksas informatīvā, prezentācijas vai tamlīdzīgā pasākumā darba laikā vai ārpus tā, ja var rasties šaubas par darbinieka reputāciju, Lidostas darbības objektivitāti un neitralitāti.

Darbinieks vienmēr apsver, vai dāvanas pieņemšana vai sniegšana neradīs reputācijas riskus.

Ja darbiniekam ir šaubas par sava lēmuma pareizību, tad tas vēršas pie sava tiešā vai augstākstāvošā vadītāja, kurš pieņem lēmumu par tālāko rīcību.

5. Kodeksa īstenošana

Kodeksa īstenošana ir atkarīga no jebkura Lidostas darbinieka neatkarīgi no ieņemamā amata.

Struktūrvienību vadītāji nosaka ētisku rīcību kā prioritāti.

Ja darbiniekam rodas pamatotas aizdomas par Kodeksa neievērošanu, tas vēršas pie sava tiešā vai augstākstāvošā vadītāja, kurš pieņem lēmumu par tālāko rīcību.

Ikvienam darbiniekam par iespējamiem pārkāpumiem, krāpnieciskām un koruptīvām rīcībām, t.sk. kukuļošanas mēģinājuma gadījumiem ir tiesības ziņot arī augstākai vadībai. Lidosta nodrošina ziņotāja anonimitāti.

Nepieciešamības gadījumā, ja situāciju objektīvu iemeslu dēļ nevar atrisināt ar tiešo vadītāju, darbinieks ziņo pastāvīgajai iespējamo pārkāpumu izskatīšanai komisijai (turpmāk – Komisija) uz e-pastu [email protected]. Komisijas sastāvu un iespējamo pārkāpumu ziņošanas un izskatīšanas kārtību nosaka ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu.

Ja darbinieks vēlas iesniegt anonīmu ziņojumu par iespējamu pārkāpumu, ziņo, rakstot uz e-pastu [email protected].

Visas sūdzības tiek izskatītas taisnīgi un savlaicīgi. Darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību par nevēlamu seksuāla rakstura rīcību darba vietā Lidostai un tiesību aizsargājošām iestādēm.

Darbinieks rīkojas saskaņā ar Lidostas iekšējo normatīvo dokumentu “Trauksmes celšanas procedūra - PD 1429 P” par jebkuru identificēto korupcijas izpausmi Lidostā, tostarp ja tiek piedāvāts kukulis.

Lidosta nepiemēro nekādas sankcijas pret darbinieku, kurš atbilstošā veidā informē kompetentās personas vai attiecīgās institūcijas par iespējamiem Kodeksa pārkāpumiem.

6. Darbinieku informēšana

Katra vadītāja pienākums ir veicināt Kodeksa normu ievērošanu Lidostā, jauno darbinieku iepazīstināšana ar to un Kodeksa ievērošanas pārraudzība struktūrvienības ietvaros.

Lidosta iepazīstina darbinieku ar Kodeksu, tam uzsākot darba tiesiskās attiecības, kā arī Kodekss ir pieejams ikvienam darbiniekam Lidostas iekšējā mājas lapā.

1. Vispārīgie noteikumi

Valsts akciju sabiedrības “STARPTAUTISKĀ LIDOSTA “RĪGA”” (turpmāk – Lidosta) Personāla politikas (turpmāk – Politika) mērķis ir sekmēt Lidostas stratēģisko mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi, nodrošinot Lidostu ar profesionāliem, motivētiem, uz rezultātu orientētiem un lojāliem darbiniekiem. 

Lidosta īsteno Politiku atbilstoši Lidostas vērtībām – drošība un drošums, izaugsme, atbildība, efektivitāte un atvērtība, un kā viens no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem veicina mūsdienīgas un labākajā praksē balstītas personāla pārvaldības sistēmas īstenošanu, daloties savos sasniegumos un pieredzē gan uzņēmumā, gan ārpus tā.

Politikas uzdevums ir veicināt Lidostas un aviācijas nozares attīstību, efektivitāti un inovācijas, noturot un piesaistot atbilstoši kvalificētus speciālistus, nodrošinot izaugsmes iespējas un panākumus veicinošu darba vidi, t.sk. sekmējot ilgtspējīgu personības, komandas un uzņēmuma izaugsmi, labbūtību un produktivitāti.

Politika ir saistoša visiem Lidostas darbiniekiem un valdei, un ir izstrādāta atbilstoši Korporatīvās pārvaldības politikas nosacījumiem un Ētikas kodeksā noteiktajiem profesionālās ētikas un savstarpējo attiecību un uzvedības pamatprincipiem.

2. Politikas pamatprincipi

2.1. Sociālā atbildība un cilvēktiesības

Politika veicina Lidostas kā sociāli atbildīga un pievilcīga darba devēja tēlu, uzturot sociālo dialogu un ciešu komunikāciju ar Lidostas darbinieku arodorganizācijām un darbinieku pārstāvjiem.

Lidosta ievēro cilvēktiesības visās Lidostas darbības jomās un vadās pēc principiem, kas noteikti Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos dokumentos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā u.c., t.i., tiesības uz izglītību, veselības aizsardzību, sociālo drošību, darbu un taisnīgu atalgojumu, kā arī labvēlīgu vidi.

Lidosta ir atvērta dažādībai un atšķirībai, nodrošinot vienlīdzīgu, cieņpilnu, iekļaujošu un tolerantu darba vidi. Atbalstot dažādību, tiek radīta tāda darba vide, kurā darbinieki ar visdažādākajām spējām un talantiem var maksimāli īstenot savu profesionālo potenciālu. Dažādība mūsu izpratnē ir indivīda vērtību, attieksmju, kultūras, ticības, etniskās piederības, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās situācijas, kā arī prasmju, zināšanu un dzīves pieredzes līdzības un atšķirības . Lai prezentētu sevi neitrālā veidā un uzturētu profesionālu darba vidi, darba devējam ir tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz darbinieku vizuālo izskatu un koptēlu.

Lidosta atbalsta biedrošanās brīvību, tiesības uz koplīgumu, neiejaucas arodbiedrību dibināšanā un biedru uzņemšanā, uztur pastāvīgu sociālo dialogu ar darbinieku pārstāvjiem, nodrošina darbinieku pārstāvju regulāru informēšanu un konsultēšanos ar tiem, pirms galīgu lēmumu pieņemšanas ar nodarbinātību saistītos jautājumos.

Lidosta kā atbildīgs darba devējs piedalās dažādos sociāli nozīmīgos projektos, t.sk. izglītības un nodarbinātības projektos. 

2.2. Diskriminācijas novēršana

Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, vai kvalifikācijas paaugstināšanu, Lidosta ievēro atšķirīgas attieksmes un diskriminācijas aizliegumu atkarībā no darbinieka dzimuma, darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

2.3. Droša un veselīga darba vide

Politika ir vērsta uz darba vides uzlabošanu un drošu darba apstākļu nodrošināšanu, tā nodrošina iekļaujošu un augstākajām darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba vidi un vērsta uz pasākumiem, kas veicina darbinieku fizisko un mentālo veselību.

Lidosta iestājas pret diskrimināciju, pazemošanu, uzmākšanos un ļaunprātīgu izmantošanu, vardarbību un aizskaršanu darba vietā.

Lidosta rūpējas par darbinieku labbūtību un pastāvīgi uzlabo darba vidi, darba apstākļus un mikroklimatu. Tiek veicināts optimāls darba un privātās dzīves līdzsvars.

2.4. Darbinieku piesaiste un noturēšana

Lidostas personāla atlases process ir atklāts, taisnīgs un dod vienlīdzīgas iespējas pieteikties izsludinātajai vakancei atbilstoši noteiktajām profesionālajam prasībām.

Lidosta piesaista augsti kvalificētus darbiniekus, pilnveidojot uzņēmuma tēlu un uzlabojot klientu apkalpošanas kultūru.

Lidosta veicina darbinieku iesaisti ikdienas un stratēģiskajos procesos, regulāri izzinot darbinieku viedokli un sniedzot atgriezenisko saiti, kā arī atbalstot darbinieku idejas un iniciatīvas.

Lidosta regulāri analizē darbinieku noturēšanas aspektus un rūpējas par brīvprātīgās rotācijas samazināšanos. Tiek nodrošināta darba snieguma vadība.

Lidosta atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru noteiktās darbinieku kategorijās.

2.5. Atbilstošas kvalifikācijas nodrošināšana un profesionālā attīstība

Politika ir vērsta uz ilgtspējīgu Lidostas attīstību, dodot iespēju ikvienam darbiniekam attīstīt savu karjeru uzņēmuma ietvaros.

Lidosta pilnveido un padara efektīvāku darbinieku apmācību, profesionālās un personiskās izaugsmes procesus, veicot attīstības pārrunas un nodrošinot darbinieku profesionālu apmācību apmaksātā darba laika ietvaros.

Lidosta nodrošina plaša profila apmācības, kas ietver ne tikai amatam noteiktās obligātās apmācības, bet arī personības attīstības iespējas, t.sk. apmācības par dažādību un citām kultūrām.

Veicinot darbinieku attīstību, tiek nodrošinātas gan individuālas, gan grupu papildus apmācību iespējas, sadarbojoties ar vadošajām vietējām un starptautiskajām apmācību organizācijām.

Lidosta veicina uzkrāto zināšanu un pieredzes pārmantojamību, nodrošinot pēctecību un unikālo zināšanu nodošanu.

3. Atalgojuma politikas principi

Valdes un padomes locekļu atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” prasībām un Lidostas Valdes un padomes atalgojuma politiku.

Atalgojuma politikas mērķis ir stabila, vienmēr laikus izmaksāta un konkurētspējīga darbinieku darba samaksa ar sociālajām garantijām un pabalstiem, nodrošinot iekšējo un ārējo taisnīgumu.

Darba samaksas noteikšanas pamatā ir vienlīdzīgas attieksmes princips, nepieļaujot diskriminējošu attieksmi neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai jebkādiem citiem faktoriem.

Lidosta ievēro vienlīdzīgas tiesības uz darbu, kā arī uz taisnīgu un vienlīdzīgu darba samaksu. Amatalgas noteikšana balstās uz vispusīgu datu analīzi.

Darba samaksas sistēma noteikta Lidostas Darba samaksas nolikumā, ko veido amatalga,  piemaksas un prēmijas (naudas balvas), kā arī jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Darba samaksas sistēmu veido 13 amatalgas līmeņi. Amatalgas līmenis ir amatalgas diapazons (no/līdz) noteiktām amatu grupām, kura ietvaros amatalga, pamatojoties uz tās veidošanas principiem, var mainīties.

Lidostas darbinieku amatalga veidota, nosakot amatu relatīvo vērtību, veicot amatu vērtēšanu, ņemot vērā šādus pamatkritērijus:

• atbildība – rīcības brīvība, ietekme uz rezultātu,
• problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana un sarežģītība,
• profesionālās zināšanas, t.sk. izglītības līmenis un darba pieredze.

4. Motivēšanas politikas principi

Motivēšanas politikas mērķis ir sniegt Lidostas darbiniekiem daudzveidīgu un pievilcīgu labumu klāstu, tostarp papildus Darba likumā noteiktajam. Darbinieku motivēšanas politikā Lidosta atbalsta ilgtspējīgus risinājumus, ņem vērā darbinieku dažādību un viedokli.

Darbinieku materiālās motivācijas instrumenti ir noteikti Lidostas Darba samaksas nolikumā, Darba koplīgumā, Personāla vadības rokasgrāmatā, Prēmēšanas procedūrā, Apbalvojumu nolikumā, t.sk. ar atsevišķiem valdes lēmumiem un valdes priekšsēdētāja rīkojumiem.

Prēmija ir papildu atalgojums par īpaši sekmīgiem darbības rezultātiem, kas ir atzinība darbiniekam par izcilu un priekšzīmīgu darbu. Prēmijas apmērs ir atkarīgs gan no individuālā darba rezultātiem, gan struktūrvienības uzdevumu izpildes, darba rezultātiem un to novērtējuma, kā arī no Lidostas darbības rezultātiem.

Pabalstu mērķis ir sniegt darbiniekiem materiālu atbalstu dažādās dzīves situācijās.

Apbalvojumu nolikums nosaka kārtību, kādā Lidostas darbiniekiem tiek izteikta atzinība un pateicība par nozīmīgiem darbiem vai ieguldījumu Lidostas darbības nodrošināšanā un attīstības veicināšanā, tiek atzīmēti darbiniekam vai Lidostai svarīgi brīži/ notikumi, tas nosaka apbalvojumu veidus un to piešķiršanas kārtību.

Lidosta rūpējas par darbinieku veselības veicināšanu, nodrošinot iespējas saņemt kvalitatīvus un daudzpusīgus veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumus.

Lidosta sniedz saviem darbiniekiem arī nemateriālu atbalstu, nodrošinot dažādas sporta un kultūras aktivitātes, t.sk. pasākumus Lidostas darbinieku ģimenes locekļiem.

Īstenojot mārketinga pasākumus, Rīgas lidosta vadās no Latvijai saistošos starptautiskos līgumos, Eiropas Savienības tiesību normās, Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos definētajiem likumības, patiesuma, objektivitātes, godprātīgas reklāmas prakses un godīgas konkurences principiem un prasa tos ievērot arī citiem lidostā strādājošiem reklāmdevējiem.

Īstenojot mārketinga pasākumus, Lidosta ņem vērā uzņēmuma vērtības, misiju un vīziju un  klientu un patērētāju vajadzības, piedāvājot augstvērtīgus un ilgtspējīgus produktus.

Lidosta veicina sava zīmola atpazīstamību tirgū, saglabājot un izceļot zīmola unikalitāti ar mērķi popularizēt atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.

Lidosta investē mārketinga un produktu un pakalpojumu attīstībā, lai veicinātu uzņēmuma starptautisko konkurētspēju.

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Rīgas lidosta) informācijas atklāšanas principi un kārtība ir nostiprināta Rīgas lidostas Komunikācijas stratēģijā 2022.–2027. gadam, uzņēmuma iekšējos procesos “Lidostas mājaslapas uzturēšana un attīstība” un “Iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšana” un iekšējā normatīvā aktā “Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības un aprites instrukcija”.

Mērķis

Noteikt vienotus komunikācijas principus un to, kā tiek organizēta iekšējā un ārējā komunikācija atbilstoši Rīgas lidostas mērķiem, vērtībām, interesēm un normatīvo aktu prasībām. 

Komunikācijas mērķi

• Uzturēt pozitīvu Rīgas lidostas tēlu visās mērķauditorijās;
• Veidot profesionālu, atvērtu, godīgu informācijas apriti un dialogu ar visām Rīgas lidostas darbībā iesaistītajām mērķauditorijām;
• Nodrošināt sabiedrības informētību par Rīgas lidostas darbu un  operatīvās un saimnieciskās darbības sniegumu;
• Pilnveidot Rīgas lidostas darbinieku izpratni par saskaņotas un nepārtrauktas komunikācijas lomu uzņēmuma reputācijas veidošanā. 

Komunikācijas pamatprincipi

Vienas balss princips: Rīgas lidostas komunikācija ir balstīta skaidros, vienotos vēstījumos. Tā ir plānota un vadīta,  balstīta cieņā un savstarpējā sapratnē; tā ir profesionāla, saprotama, precīza, laicīga, iespējami proaktīva un balstīta faktos.

Vērtību komunikācijas princips (“framing”): Savas darbības pamatojumā ikvienā komunikācijas aktivitātē Rīgas lidosta veido sasaisti ar uzņēmuma stratēģijā nostiprinātajām vērtībām: drošība un drošums, izaugsme, atbildība, atvērtība, efektivitāte.

Atslēgas tēmu princips: Rīgas lidosta proaktīvi veido savu komunikācijas tēmu dienaskārtību, uzsverot galvenos atslēgas jēdzienus, caur kuriem skaidro lidostas darba būtību un ko pamato ar stratēģijā definētajiem nozīmīgākajiem attīstības mērķiem: Ziemeļeiropas aviācijas centrs, RIX Airport City, ilgtspēja, NetZero 2050.

Iekšējo vēstnieku princips: Rīgas lidosta apzinās, ka uzņēmuma darbinieki ir nozīmīgi uzņēmuma ārējās informācijas aprites veidotāji, tāpēc iekšējā komunikācijā stiprina visu līmeņu darbinieku piederības sajūtu uzņēmumam. Darbinieki ir lidostas svarīgākā komunikācijas publika.

Atbilstošākā instrumenta princips: Rīgas lidosta izvēlas atbilstošākos komunikācijas kanālus katras mērķa auditorijas sasniegšanai, izmanto piemērotākos komunikācijas instrumentus un sagatavo konkrētajai auditorijai un konkrētajam kanālam piemērotu komunikācijas formātu gan satura, gan formas, tai skaitā saziņas valodas izvēlē.

“Klausies, atbildi, piedāvā savu saturu” princips: Rīgas lidosta iesaistās dialogā ar mērķa auditorijām un aicina publikas sniegt atgriezenisko saiti par lidostas darbu. Lidosta stiprina sadarbību ar mediju pārstāvjiem, skaidro sava darba rezultātus akcionāram un valsts institūcijām, kā arī uzklausa lidostas partnerus, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvju viedokļus un bažas.

Komunikācijas tonis: Rīgas lidostas komunikācijas tonis ir atvērts, saprotams, draudzīgs un, tā kā balstīts faktos, – uzticams.

Komunikācijas nodrošināšanas veidi

Rīgas lidostas komunikācija tiek nodrošināta, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus un plašsaziņas līdzekļus (drukātie, elektroniskie, internets, sociālie tīkli), kā arī izmantojot profesionālus kontaktus un sadarbību ar valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, komersantiem un citām uzņēmuma darbībā ieinteresētām pusēm.

Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība un aprite

Ierobežotas pieejamības informācija ir informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt Rīgas lidostas darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

Lidostas darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, un rūpēties par to, lai komercnoslēpums, kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejams nepiederošām personām.

Šādas informācijas aprites un aizsardzības kārtību nosaka lidostas iekšējais normatīvais dokuments “Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības un aprites instrukcija”, kā arī saistošie ārējie normatīvie akti.

Lidostā ir izstrādāta un uzņēmuma padomes sēdē apstiprināta Iekšējā audita politika, kuras mērķis ir noteikt vienotus iekšējā audita darbības principus un uzdevumus, prasības iekšējā audita neatkarībai, objektivitātei un kvalitātes nodrošināšanai.

Iekšējā audita politika ir izstrādāta, vadoties no Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā “Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā” ietvertajiem principiem un Globālā iekšējo auditoru institūta starptautiskajiem standartiem.

Iekšējā audita funkcijas mērķis ir neatkarīga un objektīva pārliecības radīšana un konsultēšana, ar sistemātisku un organizētu pieeju novērtējot un uzlabojot risku pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti, tādējādi sniedzot pievienoto vērtību lidostas darbības uzlabošanai un mērķu sasniegšanai.

Ētikas un profesionalitātes principi:

• Godprātība – iekšējā audita darbinieki demonstrē godprātību savā darbā un uzvedībā. Godprātība ir uzvedība, ko raksturo morāles un ētikas principu ievērošana, tostarp godīguma demonstrēšana un drosme rīkoties, pamatojoties uz būtiskiem faktiem.
• Neatkarība un objektivitāte – iekšējā audita struktūrvienībai jābūt neatkarīgai un iekšējā audita darbiniekiem, veicot darbu, jābūt objektīviem. Neatkarība nozīmē to, ka nepastāv apstākļi, kas apdraudētu iekšējā audita struktūrvienības spēju veikt iekšējā audita pienākumus neatkarīgi. Objektivitāte ir bezaizspriedumu attieksme, kas ļauj iekšējā audita darbiniekiem veikt darba uzdevumus tā, ka tie tic sava darba rezultātam un ka netiek pieļauti kompromisi, kas pasliktinātu darba kvalitāti.
• Kompetence – iekšējā audita darbinieki pielieto zināšanas, prasmes un iemaņas, lai veiksmīgi pildītu savas funkcijas un pienākumus. Lai nodrošinātu kvalitatīvu iekšējā audita pakalpojumu sniegšanu, iekšējā audita darbiniekiem pastāvīgi nepieciešams attīstīt profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas.
• Pienācīga profesionālā rūpība – iekšējā audita darbinieki iekšējā audita pakalpojumus plāno un veic ar pienācīgu rūpību, spriedumu un skepsi.
• Konfidencialitātes nodrošināšana – iekšējā audita darbinieki informāciju izmanto un aizsargā atbilstoši, respektējot saņemtās informācijas vērtību un īpašumtiesības, izmantojot to tikai profesionāliem mērķiem un aizsargājot to no nesankcionētas piekļuves vai izpaušanas gan iekšēji, gan ārēji.

Iekšējā audita darbības principi:

• Iekšējā audita funkcijas īstenošanai nepieciešamās struktūras un štatu noteikšanā tiek iesaistīta gan valde, gan padome. Iekšējā audita funkciju realizē struktūrvienība vai persona, kura ir funkcionāli neatkarīga no uzņēmuma valdes. Lēmumu par iekšējā audita funkcijas vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā  pieņem padome.
• Valdes un padomes atbildību iekšējo auditu lēmumu pieņemšanā nosaka iekšējā audita nolikumā, ņemot vērā lidostas statūtos, Padomes reglamentā un Valdes reglamentā noteikto.
• Iekšējā audita plāna izstrādes un apstiprināšanas procesā tiek iesaistīta gan valde gan padome, t.sk. ņemot vērā akcionāra noteiktās prioritātes. Iekšējais audits aptver visus uzņēmuma procesus, audita prioritātes un biežumu nosakot riskos balstītā pieejā un definējot to iekšējā audita stratēģiskajā un gada plānā. Lai nodrošinātu pienācīgu segumu un mazinātu darbību dublēšanos, iekšējā audita funkcijas vadītājs izvērtē paļaušanos uz citu iekšējo un ārējo attiecīgo pārliecības sniegšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju darbu.
• Valde nodrošina iekšējo auditu veikšanai pietiekamus resursus un pieeju uzņēmuma informācijai, telpām, aktīviem un personālam, lai iekšējā audita gaitā tiktu efektīvi īstenots iekšējā audita stratēģiskais un gada plāns.
• Iekšējā audita rezultātā tiek sagatavots audita ziņojums un definēti ieteikumi nepilnību novēršanai, ja tādas ir konstatētas. Iekšējā audita funkcijas vadītājs regulāri informē valdi un atskaitās padomei un akcionāram par iekšējā audita stratēģiskā un gada plāna izpildi, iekšējo auditu rezultātiem, ieteikumu ieviešanas izpildi.
• Detalizētas prasības par iekšējā audita funkcijas īstenošanu nosaka iekšējā audita nolikumā, bet iekšējā audita veikšanas kārtību nosaka lidostas iekšējos normatīvajos dokumentos.
• Iekšējā audita funkcijas vadītājs iekšējo auditu kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas ietvaros sekmē labās prakses ieviešanu atbilstoši iekšējā audita starptautiskajiem standartiem un ir atbildīgs, lai iekšējo auditu veikšanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas tiktu nepārtraukti uzturētas un papildinātas tādā līmenī un apjomā, lai varētu kvalitatīvi veikt iekšējos auditus visās nepieciešamajās audita vidē iekļautajās darbības jomās. 

Uzdevumu uzņēmuma padomei apstiprināt būtiskākās politikas, tai skaitā politiku, kurā definēti uzņēmuma darbības principi iekšējā audita jomā, paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

Rīgas lidostas darba aizsardzības politikas mērķis ir izveidot un uzturēt drošu un veselībai mazāk kaitīgu darba vidi, kā arī novērst vai līdz minimumam samazināt darba vides kaitīgos riska faktorus. 
Politika ir vērsta uz darba vides uzlabošanu un drošu darba apstākļu nodrošināšanu, tādejādi veidojot kvalitatīvas darba vietas un pagarinot nodarbināto darba mūžu. Tā nodrošina augstākajām darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba vidi un vērsta uz pasākumiem, kas veicina darbinieku fizisko un mentālo veselību.

Lai īstenotu Politiku, ir noteikti pamatprincipi darba aizsardzības jomā:

1. ievērot darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktās prasības;
2. izmantot labās prakses piemērus, veicot darba vides uzlabojumus, lai nodrošinātu atbilstību augstākajiem darba aizsardzības standartiem;
3. pilnveidot darbinieku zināšanas un prasmes darba aizsardzības jomā;
4. veicināt darbinieku atbildību un iesaisti uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas attīstībā; 
5. veidot iekļaujošu darba vidi, nodrošinot, ka visi darbinieki jūtas novērtēti, respektēti un iesaistīti darba procesos un lēmumu pieņemšanā;
6. sistemātiski veikt risku novērtēšanu Lidostā un metodiski ieviest risku samazināšanas pasākumus;
7. izmeklēt un uzskaitīt visus nelaimes gadījumus darbā, pēc kuriem darbiniekam radušies veselības traucējumi, nosakot preventīvos pasākumus, lai novērstu līdzīgu negadījumu atkārtošanos;
8. uzskaitīt un nepieciešamības gadījumā izskatīt gandrīz notikušos nelaimes gadījumus darbā, nosakot preventīvos pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījumus darbā;
9. rūpēties par darbinieku veselību, organizējot obligātās veselības pārbaudes un izglītojot darbiniekus par veselību veicinošiem pasākumiem;
10. veidot efektīvu komunikāciju ar Lidostas darbiniekiem un Lidostas darbinieku pārstāvjiem, iesaistīt darbinieku pārstāvjus darba vides pilnveidošanā un uzturēšanā; 
11. regulāri veikt plānotus un neplānotus auditus visiem Lidostas teritorijā notiekošajiem procesiem, ar mērķi gūt pārliecību, vai esošie darba aizsardzības pasākumi ir pietiekami efektīvi un vai nepieciešama šo pasākumu pilnveide;
12. kontrolēt, lai viss Lidostas, kā arī citu lidlaukā darbojošos uzņēmumu, organizāciju un valsts institūciju personāls ievēro Latvijas Republikas normatīvo dokumentu noteiktās prasības un Lidostas noteiktās darba aizsardzības prasības;
13. pēc nepieciešamības noteikt papildus darba aizsardzības prasības, kas jāievēro darba veikšanas laikā Lidostā.