Neatklātā Albānija: 9 iemesli doties ceļojumā uz šo valsti

Albānijas pludmales kūrorti ir cienīgi konkurenti populārajām Melnkalnes un Grieķijas pludmalēm, turklāt Albānijā cenas ir salīdzinoši zemākas. Albānijas Rivjēra stiepjas 240 kilometru garumā, jūras ūdens šeit ir tīrs un kristāldzidrs. Labākās pludmales, piemēram, Manastirit, ir jāmeklē Sarandas kūrorta zonā. Dermi apgabala Gjipe pludmales īpašā "odziņa" ir dzeltenīgi oranžas klintis, kas iespaidīgi kontrastē ar tirkīzzilo ūdeni. Turpat netālu atrodas arī Drymades pludmale, kur satiekas Adrijas un Jonijas jūra. Bet Ksamilas pludmale, kas atrodas uz robežas ar Grieķiju, pelnīti tiek dēvēta par “Albānijas Maldīvām”.

Albānijas galvaspilsētā īpatnējā veidā savijas turku, itāļu un padomju laiku arhitektūra, piešķirot Tirānai savdabīgu šarmu.

Interesanti, ka Tirānai nav nekāda sakara ar vārdu “tirāns”. Leģenda vēsta, ka pilsēta savu vārdu ieguvusi 1614. gadā, kad to par godu Irānas tagadējai galvaspilsētai Teherānai albāņu zemēs valdošie persiešu ģenerāļi nosaukuši Tihrānas vārdā. Pēc citas versijas Tirānas vārds cēlies no latīniskā “tyrreheni” – etrusku tautas, kas savulaik apdzīvoja Adrijas jūras otrā krastā mītošo Itālijas Toskānas reģionu, apzīmējuma.

Tirānā mierīgi līdzās pastāv vēsturiski apskates objekti, modernas viesnīcas un izsmalcināti restorāni, kuru piedāvājums apmierinās pat visprasīgākos gardēžus. Vēstures cienītājiem vajadzētu apmeklēt Tirānas Nacionālo vēstures muzeju, kura kolekcijā ir vairāk nekā 5000 eksponātu, pastaigāties pa Skanderbega laukumu, apskatīt 18. gadsimtā celto Etema Beja mošeju un milzu piramīdu Tirānas centrā, kura savulaik bija iecerēta kā Albānijas diktatora Envera Hodžas mauzolejs, bet mūsdienās iespaidīgajā ēkā notiek diskotēkas.

Viena no Tirānas iedzīvotāju iecienītākajām atpūtas vietām ir Dajti Nacionālais parks, ko var sasniegt 15 minūšu laikā, paceļoties 1600 metru augstajā kalnā austriešu būvētā trošu vagoniņā. Kalna virsotnē ir kafejnīca, atrakciju parks un skatu laukums, turklāt parkā var arī doties izjādē vai sarīkot pikniku.

Tā gleznainās kalnu ainavas varētu būt brīnišķīgs fons "Gredzenu pavēlnieka" sāgas filmēšanai. Vienkāršākais veids, kā šeit nokļūt, – ekskursiju autobusā vai īres auto uzripinoties līdz 2019 metru augstumam virs jūras līmeņa. Pa ceļam var aplūkot vairākus bunkurus, kas atgādina par jau iepriekš minētā Envera Hodžas valdīšanas laiku, bet, nonākot galamērķī, var baudīt elpu aizraujošus skatus vai remdēt izsalkumu kādā no kafejnīcām.

Škodra jeb Škodera tiek uzskatīta par Albānijas kultūras galvaspilsētu. Viens no populārākajiem apskates objektiem Škodrā ir Rozafa pilsdrupas. Leģenda vēsta, ka Rozafa bija sieva jaunākajam no brāļiem, kuri uzcēluši šo pili. Sieviete esot piekritusi tikt apglabāta pils pamatos, lai pils nekad nesabruktu. No pilsdrupām ir iespēja baudīt iespaidīgu panorāmas skatu uz pilsētu un Škodras ezeru, kas ir lielākais ezers Balkānu pussalā un atrodas uz robežas starp Albāniju un Melnkalni.

Škodra ir albāņu katoļu arhibīskapijas centrs, kā arī svarīgs islāma izglītības centrs, tādēļ šeit aplūkojama gan iespaidīga katedrāle, gan mošeja. Vēl viens apskates vērts objekts Škodrā ir Mesas tilts, kas šķērso Kiras upi. Tas ir 108 metrus garš, 3,4 metrus plats, 12,5 metrus augsts, un tam ir 13 arkas.

Savukārt, ja vēlies uz pilnu klapi izbaudīt Škodras naktsdzīvi, ielāgo divas galvenās ielas: Rruga Kolë Idromeno, kas ir pilnībā atjaunotā gājēju iela, un krāsaino, dzīvīgo Shëtitorja e Molos Bojanas upes krastā.

Butrintas pilsēta, kas atrodas Albānijas dienvidrietumos netālu no Grieķijas robežas, jau grieķu un romiešu laikos bija slavena Jonijas jūras ostas pilsēta. 

Mūsdienās Butrinta ir viena no svarīgākajām Adrijas piekrastes arheoloģisko izrakumu vietām un iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. 2000. gadā ir izveidots Butrintas Nacionālais parks. Mūsdienās cilvēki šeit ierodas, lai apskatītu seno akropoli, romiešu pirtis un villas, senās strūklakas, venēciešu pili un citus senatnes artefaktus, kā arī izbaudītu dabas krāšņumu Butrintas ezera un Vivari kanālā ielejā.

Ja pajautāsi albāņiem, kur Albānijā ir nobaudāma visgaršīgākā gaļa, vīns un olīveļļa, varat būt pārliecināti, ka atbilde būs – Beratā. Beratas cietoksnis, Sarkanās mošejas drupas, Svētā Teodora baznīca – tās ir tikai dažas apskates vietas, ar kurām sākt šīs kolorītās pilsētas iepazīšanu.

Beratu ir iecienījuši arī aktīvās atpūtas cienītāji, jo tā ir populārs raftinga, kanjoninga un citu ekstrēmo tūrisma veidu centrs. Tie, kuriem pa prātam mierīgākas izklaides, var arī doties uz Çobo vīna darītavu, lai izbaudītu albāņu viesmīlību, degustējot vietējos vīnus.

"Zilā acs" (Syri i Kalter) ir daudzu tūristu iecienīts galamērķis, kas atrodas 22 kilometrus uz austrumiem no Sarandas. Savu nosaukumu avots ieguvis, pateicoties neparastajām ūdens krāsu spēlēm – avota malās ūdens ir gaiši zils, bet tuvāk centram iegūst tumši zilu nokrāsu. Ūdens temperatūra te visu gadu ir 13°C. Tas izplūst no vairāk nekā 50 metrus dziļa pazemes baseina, bet nirēji ir spējuši sasniegt tikai 50 metru dziļumu, jo lielās straumes dēļ dziļāk ienirt nav iespējams. "Zilās acs" apmeklējumu labāk ieplānot agri no rīta – pirms tūristu pūļu pieplūduma. 

Viens no pievilcīgākajiem apskates objektiem Albānijā ir Karaburun-Sazan parks netālu no Vloras pilsētas. 2010. gadā dibinātais nacionālais parks ir vienīgais jūras parks visā valstī. Tā platība sasniedz vairāk nekā 12 tūkstošus hektāru. Šeit atrodoties, noteikti vajadzētu doties izbraucienā ar kuģīti un nirt ar akvalangu, lai apskatītu iespaidīgas alas, zemūdens pļavas un dzelmē nogrimušos seno grieķu un romiešu kuģu vrakus.

Tāpat kā visā Vidusjūras piekrastē, arī Albānijā var un ir ieteicams nobaudīt dažādas jūras velšu delikateses. Ja restorānā tiek pasniegtas zivis, ļoti iespējams, tās vēl pirms brīža peldējušas tepat jūrā, bet, piemēram, Ksamilā ir iespējams nobaudīt austeres, kas audzētas tepat netālu esošajā Butrintas ezera austeru fermā.

No albāņu nacionālajiem ēdieniem ieteicams izmēģiniet jēra gaļu ar krēmīgu bezpiedevu jogurta mērci, liellopa gaļas sautējumu un ceptu zuti. Jāņem vērā, ka bieži vien Albānijā ēdiens krodziņos, kur uz galdiem ir lētas vaskadrānas un jāsēž uz plastmasas krēsliem, var būt labāks nekā smalkos restorānos.