Projekta mērķis ir uzlabot kontrolējamās un atklātās teritorijas vides apstākļus, paaugstināt gaisa ceļojumu drošības standartus un palielināt Rīgas lidostas kapacitāti.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 93 026 375,55 EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 711 137,11 EUR, valsts budžeta finansējums 11 594 671,74 EUR un Rīgas lidostas finansējums 23 720 566,70 EUR.
 

Projekta laikā īstenotas šādas aktivitātes:

• Skrejceļa segas virskārtas renovācija
• Skrejceļa lidjoslas pastiprināšana
• Papildus manevrēšanas ceļu E un D izbūve
• II kategorijas gaismu sistēmas izbūve
• Perona Nr.1 rekonstrukcija
• Perona Nr.2 rekonstrukcija
• Perona Nr.3 rekonstrukcija
• Pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve lidlauka Z un D pusēs
• Lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve
• Transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve
• Atkritumu savākšanas angāra izbūve
• Manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija
• Ugunsdzēsēju depo izbūve
• Aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētās automašīnas iegāde
• Iekārtu iegāde drošības pasākumu veikšanai

Būvdarbi uzsākti 2013.gada 2.maijā. Tos veica PS „FCC, Hochtief un ACB”, SIA „Binders”, SIA „Merks” un PS „ACB & STRABAG”. Būvdarbu uzraudzību nodrošināja SIA „Provia”, SIA „P.M.G." un SIA „Būvju profesionālā uzraudzība”. Būvprojektus izstrādāja PS „NAMS/COWI Latvia/ Aviaplan”, AAC Aviation&Airport Consult GmbH, SIA „Provia”, SIA Inženieru birojs „Būve un Forma”.

Skrejceļa 18-36 seguma atjaunošana

Skrejceļa rekonstrukcija iepriekš tika veikta 1994. gadā, kad virs esošām skrejceļa betona plātnēm tika izbūvēts asfaltbetona segums. Skrejceļa segums bija nokalpojis 19 gadus. Laika gaitā skrejceļa segumā bija radušās reflektīvās plaisas, kas kopē betona plātņu konfigurāciju. Seguma renovācijas darbu ietvaros tika veikts seguma plaisu remonts un zemskares uguņu (touchdown zone lights) kabeļu instalācijas iestrāde skrejceļa segumā, esošā seguma izlīdzinošā nofrēzēšana, kā arī jaunas apakškārtas un dilumkārtas izbūve un marķējuma atjaunošana.

Skrejceļa lidjoslas un gala drošības zonas pastiprināšana

Lidjoslas pastiprināšanas rezultātā tika samazinātas iespējamās gaisa kuģa avārijas sekas un paātrināti glābšanas darbi gadījumā, ja gaisa kuģis paceļoties vai piezemējoties novirzās no skrejceļa. Darbu ietvaros tika veikta pastiprināta grunts materiāla izbūve lidjoslas zonā skrejceļa abās pusēs un Ziemeļu galā.

II kategorijas gaismu sistēmas izbūve

Veikta lidlauka apgaismojuma modernizācija, lai nodrošinātu nolaišanos un kustību pa manevrēšanas ceļiem apgrūtinātas redzamības apstākļos, tādejādi uzlabojot aviācijas drošību un samazinot reisu skaitu, kas jānovirza uz citām lidostām vai jāaizkavē nepiemērotu laikapstākļu dēļ. Darbu ietvaros tika modernizēta tuvošanās uguņu sistēma kursam 18 atbilstoši II kategorijas prasībām, kā arī tika veikta ass līniju uguņu izbūve manevrēšanas ceļos.

Peronu Nr. 1, 2 un 3 rekonstrukcija

Peronos betona segums ekspluatācijas gaitā daļēji bija saplaisājis, virskārta daudzās vietās izdrupusi, monolītajām betona plāksnēm bija bojātas šuves. Bojātā betona seguma atlūzas apdraudēja gaisa kuģu dzinēju drošību, tāpēc pilnībā rekonstruēts peronu segums. Rekonstrukcijas rezultātā arī palielināts gaisa kuģu stāvvietu skaits kopumā par 14 stāvvietām. Tāpat peronos uzstādīta jauna apgaismojuma sistēma un moderns aprīkojums gaisa kuģu virszemes apkalpošanai.

Pretapledošanas apstrādes laukumi

Izbūvēti divi laukumi gaisa kuģu pretapledošanas apstrādei, nodrošinot pilnīgu izlietotā apstrādes šķidruma savākšanu un apstrādi, tādā veidā novēršot videi kaitīgu apstrādes līdzekļu nonākšanu notekūdeņos.

Manevrēšanas ceļš E un D

Izbūvēts jauns manevrēšanas ceļš E un ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš D. Jaunie manevrēšanas ceļi nodrošina, ka pēc nolaišanās gaisa kuģi, samazinot manevrēšanas distanci, ievērojami ātrāk atbrīvo skrejceļu, tādejādi palielinot skrejceļa kapacitāti un samazinot atmosfērā nonākošo kaitīgo izmešu daudzumu.

Manevrēšanas ceļi C un G

Manevrēšanas ceļi C un G pēdējo reizi tika rekonstruēti 1994. gadā, to segums bija nolietojies, kā arī to platums nenodrošināja pietiekamu drošības zonu lielu gaisa kuģu (piem. Boeing 747) manevrēšanas laikā, tāpēc veikta manevrēšanas ceļu vienkāršotā renovācija, tos paplašinot un atjaunojot nolietoto segumu.

Lidlauka lietus ūdens atvades un drenāžas sistēma

Izbūvējot lietus ūdens atvades un drenāžas sistēmu pazemināts gruntsūdens līmenis lidlaukā, kā arī veicināta ātrāka lietus ūdens atvade stipru lietusgāžu laikā, nodrošinot netraucētu lidlauka darbību. Tāpat novērsts izskalojumu un iegruvumu risks lidlaukā, ko radīja nolietotā lietus ūdens sistēma.

Atkritumu savākšanas teritorija

Atkritumu savākšana konteineros zem klajas debess radīja vides piesārņojuma riskus, kā arī draudus gaisa kuģu satiksmei, jo atkritumi piesaistīja putnus, tāpēc tika izbūvēts slēgts angārs lidostas teritorijā visu kategoriju radīto atkritumu savākšanai, kurā izvietoti atkritumu savākšanas konteineri, nodrošinot atkritumu sašķirošanu pēc kategorijām (papīrs, kartons, elektropreces, metāls, stikls, bīstamie atkritumi utt.). Ir paredzēta zona arī bīstamajiem atkritumiem.

Lidlauka tehnikas mazgāšanas angārs

Lidostai nebija speciālu vietu, kur veikt vides prasībām atbilstošu lidlauka tehnikas mazgāšanu, kas īpaši svarīgi ir ziemas sezonā, kad tehnika veic lidlauka teritorijas tīrīšanu un apstrādi ar pretslīdes vielām, tāpēc tika izbūvēts angārs lidlauka tehnikas un citu lidostas transporta līdzekļu mazgāšanai, nodrošinot, ka no transportlīdzekļiem notecējušie netīrumi, ķīmiskās vielas un naftas produkti tiek savākti pirms notekūdeņu novadīšanas kanalizācijā.
 
Ugunsdzēsēju depo

Līdzšinējās ugunsdzēsības depo ēkas bija būvētas laika posmā no 1978. līdz 1984.gadam un bija fiziski nolietotas, ieskaitot būvju konstrukcijas un inženierkomunikācijas. Jauna ugunsdzēsības depo izbūves rezultātā ir aizstāti divi līdzšinējie depo, uzlabojot lidlauka drošību un samazinot ugunsdzēsības komandas nokļūšanas laiku līdz ugunsnelaimes vai aviācijas negadījuma vietai.

Speciālā tehnika un iekārtas

Iegādāta aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna un iekārtas drošības pasākumiem (šķidro sprāgstvielu detektori, sprāgstvielu detektori, rentgena iekārtas rokas bagāžas pārbaudei, arkveida metāla detektors, portatīvais rentgens).

• Samazināta lidostas ietekme uz vidi:
  • izbūvējot papildus manevrēšanas ceļus, saīsināta gaisa kuģu manevrēšanas distance, atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu apjoms samazināts par 700 tonnām gadā;
  • izbūvējot gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes laukumus, gadā tiek novērsta aptuveni 300 000 litru pretapledošanas apstrādes vielu nonākšana notekūdeņos. 
• Izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie lidlauka segumi, tādējādi mazinot svešķermeņu nonākšanas risku gaisa kuģu dzinējos, kas sekmē aviācijas drošību. 
• Īstenojot projektu, lidosta ir sertificēta II kategorijas lidosta, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību.