Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra lēmumu Ministru kabinets uzdeva LR Satiksmes ministrijai informēt līdz šā gada 31.decembrim par starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstības īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Lēmums 80 procentus no peļņas novirzīt valsts budžetā, kā arī plānotā četrkāršā valsts dotācijas apjoma samazināšana rada nelabvēlīgus apstākļus gan spējai nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, gan ārvalstu investīciju piesaistei, gan pasažieru, lidsabiedrību drošībai un apkalpošanas kvalitātei.
„Starptautiskā lidosta „Rīga” ir viskonkurētspējīgākā Latvijas „prece”. Ignorējot šo faktu un nesperot loģiskus, pārdomātus soļus, kas pat neprasa no valsts līdzekļus, valsts var zaudēt simtiem miljoniem latu,” uzsver VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.
Jāatgādina, ka saskaņā ar starptautiskās biznesa konsultāciju un auditoru kompānijas „Ernst & Young” pētījuma datiem, 2007.gadā gaisa transporta nozares netiešā ietekme uz Latvijas IKP bija 2,2%-2,8% jeb 312-396 miljonu latu robežās, savukārt 2006.gadā tā bija 2,1%-2,9% jeb 234-321 miljonu latu robežās
„Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka 2007.gadā aviācijas nozare deva Latvijas IKP teju 400 miljonus latu. Lēšu, ka 2008.gadā šis ieguldījums bija tikpat būtisks. Situācija prasa izstrādāt un īstenot ar visām iesaistītajām pusēm saskaņotu aviācijas nozares politiku, kas radītu labvēlīgus apstākļus starptautiskās lidostas „Rīga” attīstībai,” uzsver K. Peters.
Īpašas bažas raisa konkurences pastiprināšanās starp Baltijas valstu lidostām, jo īpaši, Viļņas lidostas pieņemtais lēmums samazināt pasažieru nodevu. Starptautiskā lidosta „Rīga” uzskata, ka Viļņas lidostas pieņemts, pateicoties Lietuvas valdības, Viļņas lidostas saskaņotai un pārdomātai politikai, kas vērsta uz īpaši labvēlīgu apstākļu radīšanu lidsabiedrību un pasažieru plūsmas piesaistei Viļņas lidostai.
K.Peters uzsver: „Sasniegt mērķi ir vieglāk, nekā sasniegto saglabāt. Šobrīd starptautiskā lidosta „Rīga” apkalpo teju divas trešdaļas no Baltijas valstu lidostās pārvadātajiem pasažieriem. Vēl pirms pieciem gadiem visām trim Baltijas valstīm bija vienādas pozīcijas. Tikai pateicoties skaidri noteiktam mērķim, pārdomātai stratēģijai un mērķtiecīgam darbam mums ir izdevies sasniegt tās pozīcijas, kādas mums ir šobrīd. Konkurence starp lidostām ir asa. Kļūdas un nepārdomāta rīcība tiks izmantota, lai iegūtu to tirgus daļu, kuru nespējam rūpīgi nosargāt. Sekas var būt dramatiskas – nokļūt atpakaļ provinciālas nozīmes lidostas statusā”.
„Starptautiskā lidosta „Rīga” un aviācijas nozare nav pašpietiekama un nav izolēta no Latvijas ekonomikas, tā ir viens no būtiskākajiem katalizatoriem investīciju piesaistei, saistīto nozaru attīstībai un joprojām ir Latvijas vizītkarte. Latvija var zaudēt ne tikai naudu, ko dod pasažieri, bet arī savu „seju”. Lidosta ir pirmais, ar ko sastopas gan iebraucošie, gan tranzīta pasažieri,” norāda K.Peters .
„Starptautiskā lidosta „Rīga” aicina izvērtēt pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību un kopā ar aviācijas nozarē iesaistītajām pusēm vienoties par VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, kā arī nepieciešamajiem priekšnoteikumiem to īstenošanai - turpmāko tarifu politiku, konkurences politikas vadlīnijām un infrastruktūras attīstību.