Izdevumi saistībā ar lidostas attīstības projektu ir iepriekšējās VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vadības kļūdas labojums. Darba uzdevums, kādu SIA „Projektēšanas birojs ARHIS” saņēma no iepriekšējās vadības, bija pretrunā ar aviokompāniju prasībām un valsts ieskatiem par starptautiskās lidostas „Rīga” attīstību.
Starptautiskās lidostas „Rīga” esošā vadība bija spiesta norakstīt izdevumus, kuri radās vēl 2006. gadā, iepriekšējās vadības laikā. Izstrādātais projekts padarīja neiespējamu ne tikai starptautiskās lidostas „Rīga”, bet visas aviācijas nozares attīstību. 2006. gadā veiktais projektēšanas pasūtījums nenodrošināja ilgtspējīgu starptautiskās lidostas „Rīga” un lidsabiedrību attīstību. Gadījumā, ja šīs izmaksas tiktu attiecinātas uz 2006. gadu, tad uzņēmums šajā gadā būtu strādājis ar zaudējumiem.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters: „Ja, saskaņā ar iepriekšējo attīstības projektu, mēs būtu ieguldījuši līdzekļus termināļa celtniecībā, tas 2013. gadā spētu apkalpot tikai 7 miljonus pasažieru. Jau pēc pieciem gadiem to būtu jānojauc kapacitātes trūkuma dēļ, jo uz to laiku pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) prognozēm starptautiskā lidosta „Rīga” apkalpotu 8 – 10 miljonus pasažieru. Pie šāda scenārija ne tikai valsts, bet aviokompānijas un Latvijas sabiedrība būtu zaudētāji, un nākotnē šīs pieļautās kļūdas prasītu ievērojamus zaudējumus.”
A/S „Air Baltic Corporation” prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „„airBaltic atbalsta vecā lidostas projekta noraidīšanu. Iepriekšējā lidostas vadība neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties ne ar vienu no aviokompānijām - lidostas lietotājiem - par to prognozēm, plāniem un vajadzībām. Iepriekšējā vadība arī uzskatīja par lieku noskaidrot aviokompāniju viedokli par nākotnē izmantojamiem lidmašīnu tipiem, kas ļoti būtiski ietekmē lidostas celtniecības koncepciju. Līdz ar to jaunbūvējamās lidostas projekts izdevās vizuāli skaits, bet fiziski un praktiski nelietojams. Avionozare Latvijā būtu cietusi daudzu miljonu zaudējumus, ja tiktu realizēts vecais lidostas projekts.”
Starptautiskā lidota „Rīga” peļņu gūst no savas saimnieciskās darbības. Valsts dotācija ir izlietota likumā paredzētajam mērķim – valsts drošības funkciju nodrošināšanai lidostā. Tāpat kā citu valstu lidostas, arī starptautiskā lidosta „Rīga” ir paaugstināta riska objekts. Piešķirtā dotācija nesedz visus izdevumus, kas saistīti ar drošības funkciju nodrošināšanu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sniedz precīzas un detalizētas atskaites par šīs dotācijas izlietojumu tās akcionāram – Satiksmes ministrijai.
Krišjānis Peters: „Apgalvojumi, ka valsts tādejādi ir subsidējusi lidostu, ir melīgi un nekompetenti. Valsts ir dotējusi savu drošību. Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam, bezvīzu režīms ar ASV – tie ir papildus augļi, ko var baudīt Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu pilsoņi, pateicoties tam, ka starptautiskā lidosta „Rīga” ir savlaicīgi un prasmīgi izmantojusi piešķirto mērķdotāciju.”
Starptautiskās lidostas „Rīga” peļņa bez piešķirtās dotācijas ietekmes 2007. gadā būtu 1,093 miljoni latu. 2008. gadu starptautiskā lidosta „Rīga” plāno noslēgt ar 15% pieaugumu ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un peļņu 1,5 miljonu latu apmērā.
Starptautiskā lidosta „Rīga” akcionāra – tas ir – valsts mērķis ir radīt apstākļus, lai Latvijas iedzīvotājiem lidojumi kļūtu ērti un pieejami, proti, nodrošināt apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu, piesaistot arī citu valstu tranzīta pasažierus. Pasaules un vietējās ekonomikas lejupslīdes sekas nekavēs lidostu sekmīgi īstenot savus attīstības plānus. To apliecina arī neatkarīgs un autoritatīvas starptautiskas institūcijas –IATA pētījums.