Pārlidotās teritorijas

Rīgas lidosta ir apkopojusi gaisa kuģu skaitu, kas 2023. gadā pārlidoja noteiktas teritorijas augstumā, kas mazāks par 1500 m. Lai sniegtu priekšstatu par situācijas dinamiku, papildus Rīcības plānā trokšņa samazināšanai paredzētajam, ir norādīts arī 2022. gada definēto teritoriju pārlidojumu skaits ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora. Informācija par iepriekšējiem gadiem ir pieejama zemāk.

Rīgas lidosta detalizēti analizē pārlidojumu skaita izmaiņas teritorijās ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora, norāda informāciju par pārlidojumu skaitu teritorijās, kuras atrodas pacelšanās nosēšanās sektorā. Rīgas lidosta norāda arī pārlidojumu skaitu teritoriju buferjoslā, kas ir 300 m plata.

2023. gadā lidojumu skaits pieauga par 12 %. 24 teritorijās ir samazinājies pārlidojumu skaits, bet vēl divās teritorijās pārlidojumu skaita palielināšanās bija mazāka par 12 %. 13 teritorijās pārlidojumu skaita izmaiņas pārsniedza lidojumu skaita pieaugumu. No šīm 13 teritorijām septiņās teritorijās - Aplokciema apkaimē, Mārupes novada Egļuciema, Mārupes pilsētas, Jūrmalas valstspilsētas Priedaines un Vārnukroga apkaimē un Jūrmalas valstspilsētas daļā starp Dzintariem un Sloku – pārlidojumu skaits ir bijis lielāks vidēji par 0,5 lidojumiem diennaktī 2022. un 2023. gadā.

2023. gadā ir samazinājies pārlidojumu skaits pār Mārupes novada Jaunmārupes ciemu, bet Vētras ciemā saglabāts ievērojami zemāks līmenis nekā 2021. gadā. Samazinājums ir saistīts ar Rīgas lidostas centieniem mazināt gaisa kuģu ātrāku pagriezienu skaitu nekā standarta procedūrās paredzēts. Rīgas lidosta arī 2023. gadā turpinās sadarboties ar ietekmes pusēm, lai mazinātu teritoriju pārlidojumus.

2023. gadā bija ievērojami mazāks pārlidojumu skaits pār Mārupes novada Babītes, Piņķu, Priežuciema, Spilves ciemu un Rīgas pilsētas Beberbeķu apkaimes teritorijām, kas saistīts ar 2022. gada 15. jūnijā veiktajām izmaiņām “J” tipa lidojumu procedūrās. Šo pašu izmaiņu dēļ pārlidojumu skaits ievērojami pieauga Mārupes novada Egļuciema un Mežāru ciemos, Jūrmalas valstspislētas Priedaines un Vārnukroga apkaimēs. Apskatot visas augstāk minētās teritorijas, pārlidojumu skaita summa ir samazinājusies no 8212 gadījumiem 2022. gadā līdz 3720 gadījumiem 2023. gadā, līdz ar to 2022. gadā veiktās izmaiņas ir nodrošinājušas, ka kopumā pārlidojumu skaits samazinās.

2023. gadā turpinājās pārlidojuma skaita pār Rīgas pilsētas Aplokciema apkaimi pieaugums, ko nosaka 2021. gadā ieviestā ielidošanas procedūra, kas veica 757 no 803 pārlidojumiem zem 1500 metriem. Gaisa kuģi, kas izpilda šo procedūru, nepārtraukti samazinot augstumu, ar nelielu dzinēju jaudu šķērso teritorijas dienvidu daļu aptuveni 900 m augstumā, kad lielākoties gaisa kuģiem šasija nav izlaista. Alternatīva iepriekš minētajai procedūrai ir izpildīt procedūru, kas šķērso Rīgas pilsētas Rītabuļļu apkaimi aptuveni 500 m augstumā, kad šasijai ir jābūt izlaistai, līdz ar to gaisa kuģi ir ievērojami skaļāki. Tāpēc Rīgas lidosta cenšas veicināt tās lidojumu procedūras izmantošanu, kas šķērso Aplokciemu..

“JURMALA2” zonas teritoriju, Jūrmalas valstspilsētas Slokas apkaimi 2023. gadā pārlidoja līdzīgs skaits gaisa kuģu augstumā mazākā par 1500 m. Jūrmalas valstspilsētas centrālo daļu pārlidojošo gaisa kuģu skaits ir nebūtiski palielinājies, vien nedaudz pārsniedzot lidojumu skaita pieaugumu. Šos pārlidojumus galvenokārt veica ielidojošie gaisa kuģi (336 no 381 gadījuma visās trijās teritorijās).

Olaines novada Lubaušu ciema pārlidojumu skaits ir pieaudzis par 79 %, ko galvenokārt ietekmē izlidojošie gaisa kuģi, kas paceļas dienvidu virzienā. 2022. un 2023. gadā nav notikušas procedūru izmaiņas, kas varētu izraisīt šādas izmaiņas. Vienlaikus, gaisa kuģiem, kas, paceļoties uz dienvidiem, veic pagriezienu rietumu virzienā ir novērojama liela izkliede. Daļa gaisa kuģu Olaines novada Lubaušu ciemu pārlido lielākā augstumā nekā 1500 m. Lielā izkliede un augstuma izmaiņas varēja radīt situāciju, ka 2023. gadā ir pieaudzis teritorijas pārlidojumu skaits.

Tabula ar informāciju par pārlidojumu skaitu ir pieejama šeit:

Lidosta “Rīga” ir apkopojusi gaisa kuģu skaitu, kas 2022. gadā  pārlidoja noteiktas teritorijas augstumā, kas mazāks par 1500 m. Lai sniegtu priekšstatu par situācijas dinamiku, papildus Rīcības plānā trokšņa samazināšanai paredzētajam, ir norādīts arī 2021. gada definēto teritoriju pārlidojumu skaits ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora. . Informācija par iepriekšējiem gadiem ir pieejama zemāk.

Lidosta “Rīga” detalizēti analizē pārlidojumu skaita izmaiņas teritorijās ārpus pacelšanās nosēšanās sektora, norāda informāciju par pārlidojumu skaitu teritorijās, kuras atrodas pacelšanās nosēšanās sektorā. Lidosta “Rīga” norāda arī pārlidojumu skaitu teritoriju buferjoslās, kas ir 300 m plata.

2022. gadā lidojumu skaits pieauga par 40%. 16 teritorijās ir samazinājies pārlidojumu skaits, bet vēl 12 teritorijās pārlidojumu skaita palielināšanās bija mazāka par 40%. Vien 11 teritorijās pārlidojumu skaita izmaiņas  pārsniedza lidojumu skaita pieaugumu. No šīm 11 teritorijām septiņās teritorijās - Aplokciema apkaimē, Mārupes novada Babītes, Egļuciema, Mežāru, Spilves ciemos, Jūrmalas pilsētas Priedaines un Vārnukroga apkaimē - pārlidojumu skaits ir bijis lielāks vidēji par 0,5 lidojumiem dienā. .

2022. gadā ir samazinājies pārlidojumu skaits pār Mārupes novada Jaunmārupes un Vētras ciemu. Samazinājums ir saistīts ar lidostas “Rīga” centieniem mazināt gaisa kuģu ātrāku pagriezienu skaitu nekā standarta procedūrās paredzēts. Šie centieni ir mazinājuši arī gaisa kuģu pārlidojumus pār Mārupes pilsētu. Lidosta “Rīga” arī 2023. gadā turpinās sadarboties ar ietekmes pusēm, lai mazinātu teritoriju pārlidojumus.

2022. gadā bija lielāks pārlidojumu skaits pār Mārupes novada Babītes, Piņķu, Priežuciema, Spilves ciemu un Rīgas pilsētas Beberbeķu apkaimes teritorijām, kas saistīts ar 2021. gada 12. augustā veiktajām izmaiņām lidojumu procedūrās. Tomēr, pār visām šīm teritorijām vairāk nekā 90% no pārlidojumiem notika līdz 2022. gada 15. jūnijam. Ir sagaidāms, ka 2023. gadā pārlidojumu skaits pār šīm teritorijām  būtiski mazināsies.

2022. gadā ir bijis liels pārlidojumu skaits virs Mārupes novada Dzilnu ciema, Sēbruciema, Spilves ciema rietumu daļas teritorijas, kas arī saistīts ar 2021. gada 12. augustā veiktajām izmaiņām lidojumu procedūrās. Tomēr pārlidojumu skaits pār šīm teritorijām bija mazāks nekā 2021. gadā un ap 90 % pārlidojumu (notika līdz 2022. gada 15. jūnijam.

2022. gadā ir ievērojami pieaudzis pārlidojumu skaits pār Mārupes novada Mežāres ciemu un Egļuciemu, Jūrmalas pilsētas Priedaines un Vārnukroga apkaimi. Tas ir saistīts ar 2022. gada 16. jūnija izmaiņām lidojumu procedūrās. Lidosta “Rīga”  iesniedza pieteikumu izmaiņām lidojumu procedūrai, kas mazinās šo pārlidojumu skaitu, sevišķi pār Mežāru ciemu, kur pārlidojumu skaita pieaugums ārpus pacelšanās – nosēšanās sektora 2022. gadā bija lielākais no visām teritorijām.

2022. gadā turpinājās pārlidojuma skaita pār Rīgas pilsētas Aplokciema apkaimi pieaugums, ko nosaka 2021. gadā ieviestā ielidošanas procedūra. Gaisa kuģi, kas izpilda šo procedūru, nepārtraukti samazinot augstumu, ar nelielu dzinēju jaudu šķērso teritorijas dienvidu daļu aptuveni 900 m augstumā, kad lielākoties gaisa kuģiem šasija nav izlaista. Alternatīva iepriekš minētajai procedūrai ir izpildīt procedūru, kas šķērso Rīgas pilsētas Rītabuļļu apkaimi aptuveni 500 m augstumā, kad šasijai ir jābūt izlaistai, līdz ar to gaisa kuģi ir ievērojami skaļāki. Tāpēc lidosta “Rīga” cenšas veicināt lidojumu procedūru, kas šķērso Aplokciemu, izmantošanu.

“JURMALA2” zonas teritoriju un Jūrmalas valstspilsētas Slokas apkaimi 2022. gadā pārlidoja mazāks gaisa kuģu skaits augstumā mazākā par 1500 m. Jūrmalas valstspilsētas centrālo daļu pārlidojošo gaisa kuģu skaits ir nedaudz pieaudzis, bet pieaugums bijis mazāks par lidojumu skaita pieaugumu.

Tabula ar informāciju par pārlidojumu skaitu ir pieejama šeit:

Esam apkopojuši gaisa kuģu skaitu, kas 2021. gadā pārlidoja noteiktas teritorijas augstumā, kas mazāks par 1500 metriem.

Lai sniegtu priekšstatu par situācijas dinamiku, Rīcības plānā trokšņa samazināšanai papildus paredzētajam ir norādīts arī definēto teritoriju pārlidojumu skaits ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora 2020. gadā. Pilna informācija par 2020. gadu ir pieejama zemāk. 

2021. gadā 12. augustā ar mērķi nodrošināt drošu ielidojošo un izlidojošo gaisa kuģu nodalīšanu, uzlabot procedūru efektivitāti un mazināt ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem,  tika ieviestas lidojumu procedūras, kam navigācijas pamatā ir globālā satelītu navigācijas sistēma, pretstatā iepriekš izpildītajām procedūrām, kurām navigācijas pamatā bija radiobākas. Gaisa kuģu lidojumu procedūras, kurās gaisa kuģi, paceļoties ziemeļu virzienā, veic ātru pagriezienu uz rietumiem, tika izpildītas atšķirīgi no plānotā. Tā rezultātā būtiski pieauga Babītes, Beberbeķu, Dzilnu, Piņķu, Priežuciema, Sēbruciema, Spilves un Spilves rietumu daļas teritoriju pārlidojumu skaits. 2022. gadā ar procedūras precizējumiem ir paredzēts mazināt pārlidojumu skaitu.

Būtisks pieaugums ir konstatējams arī Jaunmārupes teritorijā. Tas ir netieši skaidrojams ar procedūras izmaiņām. Procedūras neparedz Jaunmārupes teritorijas pārlidojumus, bet nosaka augstuma ierobežojumu, kura mērķis ir droši nodalīt izlidojošo un ielidojošo gaisa kuģu satiksmi. Dispečeri situācijās, kad nav tuvumā citu ielidojošo gaisa kuģu, atceļ ierobežojumus, lai nodrošinātu optimālu gaisa kuģu vertikālo profilu, mazinot to trokšņa ietekmi, degvielas patēriņu un siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Ja šī atļauja ir dota pirms pagrieziena uzsākšanas, tad gaisa kuģis arī ātrāk pagriežas un daļā gadījumu šķērso Jaunmārupes teritoriju. Līdzīga situācija, bet retāk, ir novērojama arī Vētras teritorijā.

Būtisks pieaugums ir konstatēts Aplokciema teritorijā, kuru šķērso gaisa kuģi, kas izpilda jaunizveidotu ielidošanas procedūru. Šīs procedūras izpildei ir nepieciešama īpaša atļauja, kuru pašlaik ir saņēmusi tikai viena aviokompānija – “AirBaltic”. Gaisa kuģi, nepārtraukti samazinot augstumu, ar nelielu dzinēju jaudu šķērso teritorijas dienvidu daļu.

Treniņlidojumu veikšana ar “Diamond D40” gaisa kuģiem, kas ir ļoti mazi un klusi, ir radījuši pārlidojumu pieaugumu Brīvkalnu, Skultes un Tīraines teritorijās, kā arī daudzās citās teritorijās palielinājis pieauguma apjomu. Lidojumi ar šādiem gaisa kuģiem iepriekš tika reti izpildīti, tāpēc tabulā atsevišķi ir norādīts šo pārlidojumu skaits.

Uzlabojumi ir redzami Bolderājas, Daugavgrīvas un Vecmīlgrāvja teritorijās, kas saistīti arī ar jauno procedūru ieviešanas samazinātu izkliedi uz ziemeļiem izlidojošajiem gaisa kuģiem. Uzlabojumi Jaunolainē, Lubaušu, Medemciema un Stūnīšu teritorijās ir saistīti ar samazinātu izkliedi uz dienvidiem izlidojošiem gaisa kuģiem, kas veic pagriezienu uz ziemeļiem.

Mārupes teritorijas pārlidojumu skaita pieaugumam ir vairāki iemesli, tai skaitā treniņlidojumi, helihopteru lidojumi, izlidojošie gaisa kuģi, kas veic ātrāku pagriezienu uz ziemeļiem pēc pacelšanās uz dienvidiem.

Esam apkopojuši gaisa kuģu skaitu, kas 2020. gadā ir pārlidojuši noteiktas teritorijas augstumā, kas mazāks par 5000 pēdām jeb aptuveni 1500 m. Papildus Rīcības plānā paredzētajam tiek norādīts definēto teritoriju pārlidojumu skaits ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora 2019. gadā, lai sniegtu priekšstatu par situācijas dinamiku. Pilna informācija par 2019. gadu ir pieejama zemāk. 

2020. gadā ir novērojamas ļoti lielas gaisa kuģu lidojumu skaita un struktūras izmaiņas. Lidojumu skaits ir samazinājies par 59%, vienlaikus samazinājums lielāks ir pasažieru pārvadātājiem, bet kravas gaisa kuģu un biznesa aviācijas lidojumu skaits ir pat palielinājies. Vienlaikus 2020. gadā ir pieaudzis skrejceļa virziena 18 izmantošanas īpatsvars. Gaisa kuģi ielidoja no ziemeļiem par 50% retāk nekā 2019. gadā, kamēr no dienvidiem par 74% retāk. Līdzīgi, gaisa kuģi 2020. gadā pacēlās uz dienvidiem par 51% retāk kā 2019. gadā, kamēr pacelšanās uz ziemeļiem bija par 72% retāk.

2020. gadā nav notikušas būtiskas procedūru izmaiņas, kas varētu ietekmēt teritorijas pārlidojošo lidojumu skaitu. Detalizētāk tiek analizētas izmaiņas pārlidojumu skaitā ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora. Galvenokārt, pārlidojumu biežuma izmaiņas ir proporcionālas lidojumu skaita izmaiņām, tomēr ir atsevišķi izņēmumi.

Pirmais izņēmums ir ielidošana no ziemeļiem, kur lidojumu pārlidojumu skaits visās teritorijās samazinājās par 30%, kamēr kopējais lidojumu skaits samazinājās par 50%. Tas skaidrojams ar to, ka no 509 gadījumiem, kad gaisa kuģa lidojums ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora šķērso definēto teritoriju augstumā, kas mazāks par 5000 pēdām, tikai 187 ir pasažieru pārvadātāju lidojumi. 2020. gadā pasažieru pārvadātāju lidojumi veidoja 75% no kopējā lidojumu skaita, un to īpatsvara samazinājums bija ievērojami lielāks nekā pārējiem lidojumiem. Līdz ar to var secināt, ka lidojumu struktūras izmaiņas ir iemesls, kāpēc ielidošanā no ziemeļiem tiek proporcionāli biežāk pārlidotas dažādas teritorijas.

Otrais izņēmums ir izlidojošo gaisa kuģu pārlidojumu skaits pār Jaunmārupi, kur 475 no 512 lidojumiem bija tieši pasažieru pārvadātāju lidojumi. Galvenokārt, šādus lidojumus izpildīja Air Baltic un Wizz Air (attiecīgi 330 un 109 jeb attiecīgi katrs 20.lidojums un katrs 5.lidojums, kas tika veikts, paceļoties uz dienvidiem, šķērsoja Jaunmārupi).

Nakts laikā, kad lidosta pievērš uzmanību, lai mazinātu Jaunmārupes pārlidojumus, ir konstatēti 25 šādi gadījumi no 1484 lidojumiem nakts laikā, kas paceļas uz dienvidiem jeb katrs 60.lidojums pārlido Jaunmārupi, savukārt pārējā diennakts laikā katrs 24.lidojums pārlido Jaunmārupi.

Mēs esam apkopojuši gaisa kuģu skaitu, kas 2019.gadā ir pārlidojuši noteiktas teritorijas augstumā, kas mazāks par 5000 pēdām jeb aptuveni 1500 m. Papildus Rīcības plānā paredzētajam tiek norādīts definēto teritoriju pārlidojumu skaits ārpus pacelšanās - nosēšanās sektora 2018. gadā, lai sniegtu priekšstatu par situācijas dinamiku. Pilna informācija par 2018.gadu ir pieejama zemāk. 

Dati liecina, ka būtisks samazinājums ir panākts Babītē, Dzilnās, Egļuciemā, Sēbruciemā, Spilvē, Spilves rietumu daļā un Spuņciemā, kur samazinājums ir vismaz divas reizes. Sevišķi ievērojams pārlidojumu skaita samazinājums ir Spilvē, kur tas samazinājies no 5875 reizēm 2018.gadā līdz  507 reizēm 2019.gadā. Vienlaikus ievērojamākais palielinājums vairāk par 100% ir Mežārēs un Priedainē, sasniedzot attiecīgi 179 un 325 pārlidojumu reizes. Visos šajos gadījumos izmaiņas galvenokārt saistāmas ar J tipa lidojumu procedūrām, kas, gaisa kuģiem paceļoties ziemeļu virzienā, paredz ātru pagriezienu uz rietumiem. Lai mazinātu J tipa procedūru ietekmi uz iedzīvotājiem, 2018. gada decembrī tika ieviestas izmaiņas procedūrās, paredzot par aptuveni 900 m vēlāku pagriezienu uz rietumiem, uzreiz aiz Spilves ciema vēsturiskās daļas. Vienlaikus līdz ar to lidojumu procedūras ir tuvāk Mežāres ciemam, kā rezultātā pieaug to gaisa kuģu skaits, kas pārlido Mežāres ārpus pacelšanās nosēšanās sektora.

Izmaiņas ietekmēja arī gaisa kuģu atrašanos tālākā gaisa kuģu kustībā, tai skaitā pavirza gaisa kuģus tuvāk Priedaines ciemam, bet tālāk no Piņķu ciema. Faktiski visi J tipa lidojumu procedūras izpildošie gaisa kuģi lido vai nu pāri Piņķu ciemam vai Priedainei, vai starp šīm teritorijām. J tipa lidojumu īpatsvars, kas izlido starp šīm teritorijām, palielinājās no 55% 2018. gadā uz 66% 2019. gadā.  

Jaunmārupes un Vētras ciemā ir novērojams pārlidojumu skaita samazinājums, kas saistāms ar Trokšņa samazināšanas rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem mazināt pārlidojumu skaitu pār šīm apdzīvotajām vietām naktīs, tomēr uzlabojumi ir notikuši arī pārējās diennakts daļās.

2019. gadā ir palielinājies Medemciema un Stūnīšu pārlidošanas biežums, kas saistāms ar procedūru izmaiņām, kuru dēļ ir samazinājies Lubaušu pārlidošanas biežums. Šīs izmaiņas saistāmas ar 2018. gada decembrī veiktajām lidojumu procedūru izmaiņām, kuras, gaisa kuģiem paceļoties dienvidu virzienā, paredzēja ātrāku pagriezienu uz austrumiem. Izmaiņu mērķis bija attālināt gaisa kuģus no Jaunmārupes, tomēr gaisa kuģi pārvirzījās vairāk uz ziemeļiem nekā tika sagaidīts. Šobrīd precizēt procedūras nav lietderīgi, jo 2020. gadā ir paredzēts ieviest uz satelītu navigāciju balstītas lidojumu procedūras, kuras tika izstrādātas tā, lai minimizētu dažādu apdzīvotu teritoriju pārlidošanas biežumu.